„Es bieži dodos iepirkties ar bērniem. Mira ir jau pietiekami pieaugusi, lai zinātu, ka labākie našķi atrodami pie kases. Es izlasīju daudzas grāmatas, izmēģināju dažādas metodes, bet nekas nepalīdz. Vien un tas pats: diedelēšana, kliegšana, raudāšana. Dažreiz viņa sarīko histēriju vēl pirms ieejas veikalā. Šajā reizē viņa vārtījās peļķē, pieprasot gājienu uz veikalu. Es ignorēju, apkārtējie bija šokā. Kad viens puisis gribēja nomierināt viņu, Mira piecēlās un skrēja man pakaļ. Tādos brīžos gribās pašai ielekt peļķē un kliegt līdz plaušu trūcei.”
„Tualetes durvju slēdzene ir bojāta. Mira to viegli atver, bet Jura nepārtraukti spraugā bāž savus pirkstus, kā mēģinot mani no turienes izvilkt ārā.”
Apģērbt divus bērnus – uzdevums nav no vieglajiem. Kamēr ģērbju otro, pirmais jau ir apkakājies vai nosvīdis, vai arī jau izģērbies.
Jautrs lidojums visiem, tikai tētim labi.
Marija ieteica netērēties dārgajiem „eko – pamperiem”, tāpēc ka, ja tev ir divi bērni, tie vienalga tiks izlietoti ne tam, kam paredzēti.
Kad virtuve kļūst līdzīga krogam, kur katram savs dzēriens, bet tev – naktsmaiņa.
„Laimīga, kad mani zīmējumi saņem vairāk „patīk” nekā mani selfiji.”
„5 minūtes klusuma, vai arī kas notiek, kad tu atstāj tualetes durvis atvērtas.”
Bet, lūk, kā izskatās Marijas ģimene:
