Kā izaudzēt lielus un saldus burkānus?

Galvenie burkānu sīkaugļu principi

Burkāniem nepatīk purvaina zemiene, tuvu izvietoti augļi un meža koku kultūras. Tie nebūs vienmērīgi un lieli, ja augs ēnā, zem dārza nojumes.

Burkāniem nepieciešama ļoti irdena grunts, kas ir gaisa un ūdenscaurlaidīga. Sīku akmentiņu, šķembu, sakņu un citu tamlīdzīgu vielu atrašanās augsnē izraisa burkāna saknes izkropļojumus un sasmalcinājumus.

Sakņaugam nepieciešams spilgts apgaismojums. Burkānu dobes ierīko tā, lai katrs augs saņemtu pietiekošu apgaismojumu. Augstu augošās kultūras (tomāti, baklažāni) nedrīkst aizēnot burkānu dobi. Burkānus labāk izvietot uz dienvidiem no augstu augošajiem kaimiņiem.

Burkāns nebūs auglīgs skābā augsnē. Tāpēc gadu pirms kultūras sēšanas paredzētajā burkānu sēšanas vietā augsni dezoksidē ar pelniem, krītu, dolomītu miltiem. Burkānu augsnei ir jābūt neitrālai ar nulles skābumu  рН=6-7 robežās.

Neglīti, sazaroti, plaisājoši sakņaugi sanāk tad, ja augsne nav pietiekoši labi sagatavota, veikta pavasara augsnes dezoksidācija pirms sēšanas, izmantojot mēslojumu, kas satur hloru, ja ir pārāk daudz azota mēslojuma, sabiezētas kultūras.

Burkānu vērtība tiek noteikta ar noderīgu vielu daudzumu, kas veidojas sakņaugā metabolisko procesu rezultātā, ja vienmērīgi saņemts gan mitrums, gan barības vielas. Tāpēc mitruma un barības trūkums sākumā un to pārpilnība veģetācijas perioda beigās izmainīs ne tikai burkāna ārējo formu un pazīmes, bet arī ievērojami samazinās garšas kvalitāti.

Kā iegūt lielus burkānus?

Burkānu sējas laukuma izvēle un priekšteči

Laukumam jābūt nolīdzinātam, bez nogāzēm, vienmērīgi apgaismotam. Labi priekšteči un kaimiņi ir kabači un citi ķirbjveidīgi, pākšaugi, dārza sīpoli, ķiploki, kartupeļi, tomāti, baklažāni. Selerija, pētersīlis, dilles, citi zaļumi ir nevēlami kaimiņi un priekšteči. Kultūras apstrādē burkāns iepriekšējā vietā atgriežas 4.  – 5. gadā.

Augsnes sagatavošana burkānu sēšanai

Augsni burkānu sēšanai gatavot sāk jau rudenī. Pēc iepriekšējās ražas novākšanas no laukuma novāc lakstus, ar liešanu provocē rudens nezāļu izaugšanu. Ja laukums nav labvēlīgs, tad to attīra no akmeņiem, saknēm, uzrok ar lāpstu. Izkaisa maisījumu vai arī kombinēto mēslojumu, kas nesatur hlora daļiņas. Mēslojumu ievieto augsnē, izveidojot vienmērīgus dziļus iedobumus zemē un izlīdzinot augsnes virspusi ar grābekli.

! Svarīgi! Nedrīkst vienlaicīgi izmantot dezoksidētājus (dolomītu miltus vai pelnus) un mēslojumu. Šos divus augsnes sagatavotājus izmanto vienu pēc otra. Var rudenī izmantot dezoksidētājus (ja nepieciešams), bet pavasarī – mēslojumu, 2 – 3 nedēļas pirms sēšanas.

Pavasarī burkānu dobi vēlreiz uzroka, it īpaši, ja augsne ir smaga, mālaina un smilšmālaina pēc sastāva. Lai nedaudz to uzārdītu, var sakņu dziļumā ievietot perlītu vai vermikulītu, smiltis.

Burkānu mēslošana

No minerālmēslojumiem kā pamata augsnes sagatavošanu izmanto slāpekļa-fosfora maisījumu, aprēķinot atbilstoši 50-60 un 40-50 gramus/m² uz vidēji ražīgām augsnēm. Var izmantot arī  nitrofosfātu, amonija fosfātu devās 60-80 g/m² vai dārzeņu mēslojuma maisījumu tādā pašā devā. Mēslojumu var ievietot zem uzraktās augsnes vai arī, kad laukums ir pilnībā sagatavots (grābšanas laikā). Uz augsti ražīgām augsnēm zem burkāniem liek ½ – 1/3 daļu no augstāk minētajiem mēslojumiem, dažreiz iztiek arī tikai ar pelniem – viena glāze uz m² un tālākām piebarošanām veģetācijas periodā. Uz zemu ražīgām augstēm pamata mēslojuma devu nepalielina, bet izmanto pastiprinātu piebarošanu pirmajā burkānu veģetācijas perioda pusē.

Burkānu sēšanas termiņi

Burkāni ir kultūra, kas ir izturīga pret salu. Dīgsti iztur temperatūras pazemināšanos pat līdz -2°С. Augu attīstību netraucē arī īslaicīgs sals līdz -4°С. Izmantojot šīs īpašības, daži dārzkopji burkānus sēj, kad augsne ir sasilusi līdz +3…+4°С. Bet tādai agrai sēšanai, kā arī pirms ziemas, ir jāizvēlas agrās burkānu šķirnes. Tad dīgsti iznāk 20. – 30. dienā.

Vislabākais laiks burkānu sēšanai tomēr ir laiks, kad 10 – 15 cm augsnes ir uzsiluši līdz +8…+10°С. Asni tad parādās 12. – 15. dienā. Ja sākotnējais burkānu attīstības laiks paiet zemās temperatūrās, tad augi pirmajā gadā  uzziedēs, bet sakne būs rupja un negaršīga. Optimālā temperatūra svārstās +17…+24°С robežās. Kad temperatūra ir augstāka par +25°С, palēninās metaboliskie procesi saknē, un burkāna sakne kļūst šķiedraina. Nepieciešams samazināt augsnes temperatūru ar liešanu un mulčošanu, bet gaisu – ar sīku smidzinātāju (miglveida liešana).

Kā paaugstināt burkāna garšas kvalitāti?

Ja laukums pareizi sagatavots, tad burkāna garšas kvalitāte ir atkarīga no barības vielu (un to pareizas attiecības), mikroelementu, mitruma nodrošinājuma burkānu veģetācijas periodā, no stādu blīvuma un šķirnes.

Burkānu piebarošana

Burkāni necieš pārbarošanu un reaģē uz to, samazinot saknes kvalitāti, it īpaši, ja saņemts pārāk daudz slāpeklis. Saknes mīkstums tad kļūst bezgaršīgs. Bet burkāniem ir vajadzīga kārtīga kālija deva, kas veicina cukuru uzkrāšanos saknē, palielina ilgstošas uzglabāšanas iespējas un vispārējo ražīgumu. No kālija mēslojumiem vislabāk izmantot kālija-magnija sulfātu. Tas nesatur hloru.

Siltā perioda laikā burkānus piebaro 2 – 3 reizes, dažreiz liesās augnses – 4 reizes.

Pirmā burkānu piebarošana

3 nedēļas pēc burkānu uzdīgšanas – ar kālija-magnija sulfāta un urīnvielas šķīdumu (pa 15 gramiem uz 10 litriem ūdens). Šķīdumam var pievienot 20 gramus superfosfātu. Ja augsne rudens-pavasara sagatavošanā ir pietiekoši sagatavota, tad pirmo piebarošanu var veikt vēlāk – kad parādījušās 5 – 6 lapas.

Otrā burkānu piebarošana

Pēc 2 – 3 nedēļām otro piebarošanu veic ar universālo kemīru (50 – 60grami uz vienu kvadrātmetru), nitrofosfātu, “Rost-2”, “Rastvorina” tādas pat devās.

Trešā burkānu piebarošana

Nākamo piebarošanu veic pēc 2 – 3 nedēļām (saknes augšanas fāzē) ar pelniem (pa mitru augsni) pēc aprēķina 20 grami uz kvadrātmetru vai arī ar mikroelementu maisījumu. Saknes augšanas fāze notiek jūnija beigās – jūlija mēnesī. Lai dārzeņi būtu saldi un ar maigu mīkstumu, starp 2. un 3. piebarošanu efektīvi iedarbojas ārpussaknes piebarošana ar borskābi (2 grami uz 10 litriem ūdens). Ļoti svarīgi, lai elementu sastāvā būtu kālijs, kas veicina sakņu barošanu. Tāpēc 3. piebarošanu var veikt ar fosfora-kālija maisījumu pēc aprēķina atbilstoši 30 un 40 grami uz kvadrātmetru.

Ceturtā burkānu piebarošana

Liesā augsnē, ja nepieciešams, veic 4. piebarošanu, kas notiek saknes nobriešanas fāzē. Tā parasti notiek ar mērķi palielināt dārzeņus. Parasti to veic septembra sākumā  – vidus daļā (atkarībā no šķirnes nogatavošanās laika). Šo piebarošanu var veikt ar tiem pašiem mēslojumiem un devām, kā trešajā piebarošanā, vai arī citā savienojumā, bet izslēdzot slāpekļa mēslojumu.

Burkānu laistīšana

Sīki, rūgti, kokaini burkāni sanāk, ja augšanas laikā ir trūcis mitrums, it īpaši laika posmā no iesēšanas līdz dīgšanai, un intensīvajā sakņu augšanas laikā. Līdz dīgstu izlīšanai augsnes augšējo daļu pastāvīgi veido mitru. Laistīšanu šajā periodā labāk veikt vakara stundās, papildus mulčojot ar sīku mulču ne vairāk par 2 – 3 cm. Mitruma režīma svārstību un pārlieku lielas laistīšanas rezultātā burkāni var izveidot lielu sakni, bet augļi būs bezgaršīgi un veidosies plaisas.
Pēc izdīgšanas kultūru lej reizi nedēļā, līdz izaugušas saknes, un pēc tam pāriet uz liešanu 2 – 3 reizes mēnesī, bet palielina laistīšanas normu. Pēc katras laisītšanas burkānu mulčošana ir obligāta. Tā novērš mizas veidošanos un samazina augšējās augsnes slāņa temperatūru. 2 nedēļas pirms ražas vākšanas laistīšanu pārtrauc.

Burkānu retināšanas noteikumi

Izlīdzināti burkāni izaug, ja retināšana veikta 2 – 3 reizes. Pirmā retināšana notiek pēc tam, kad parādījusies trešā lapiņa. Pirms retināšanas irdina vidus daļu un veic laistīšanu. Dīgstus izņem ar izkniebšanu vai pinceti, bet nerausta, lai neizjauktu palikušo augu sakņu sistēmu. Atlikumus aizvāc tālāk no dobes, lai nepievilinātu burkānu mušu. Lai to aizbaidītu, pēc retināšanas starp rindām var izmētāt lociņus vai arī stādus apsegt. Pēc 2,5 – 3 nedēļām veic atkārtotu dīgstu retināšanu, palielinot attālumu starp stādiem no 2 – 6 cm. Trešā retināšana jau faktiski ir pirmās ražas paraugu ņemšana. Burkāni ir prasīgi pret augsnes gaisa režīmu. Reizi 7 – 10 dienās rindas starp burkāniem uzirdina, apgrozot mulču.

Avots: vrutmilife.com