Francijas saspringtā politiskā ainava un strupceļā esošais budžets turpina biedēt ekonomistus un investorus. Francijas centrālā banka paredz, ka valsts ekonomika 2025.gadā pieaugs par 0,9%, tā paziņoja pirmdienas vakarā.
Jaunais rādītājs ir pazemināts salīdzinājumā ar septembra prognozi par 1,2% un nāk pēc 1,1% pieauguma 2024. gadā.
Banka arī samazināja izaugsmes prognozi 2026. gadam par 0,2 procentpunktiem, līdz 1,3%. Tikpat sagaidāms 1,3% pieaugums 2027. gadā – tiek prognozēts, ka algas pārsniegs inflāciju.
Kredīta līmeņa pazemināšana
Paziņojums tiek sniegts laikā, kad Francijā valdīja politisks satricinājums, kas pagājušajā nedēļā lika reitingu aģentūrai Moody’s pazemināt valsts kredītreitingu līdz Aa3. Moody’s uzsvēra bažas par pieaugošo valsts budžeta deficītu, kas sagaida 6,3% 2025. gadā.
Francija jau ir saskārusies ar disciplināriem pasākumiem ES līmenī par pārtēriņu 2024. gadā, pārsniedzot bloka deficīta robežu 3%.
Centrālā banka, kas ir optimistiskāka nekā Moody’s, prognozē, ka valsts budžeta deficīts nākamgad sasniegs 5–5,5% no IKP. Šīs prognozes tomēr tika pabeigtas pirms valdības sabrukuma šā mēneša sākumā.
Pēc strīda saistībā ar budžetu decembra sākumā no amata tika gāzts bijušais premjerministrs Mišels Barnjē, viņa vietā stājās Fransuā Bairū.
Francija pašlaik strādā pie ārkārtas tiesību aktiem, lai novērstu valdības slēgšanu, jo nav 2025. gada budžeta likumprojekta.
Centrālā banka brīdina, ka ārkārtas tiesību akti būtiski palielinātu nākamā gada deficītu, piebilstot, ka tas varētu palielināt ienākuma nodokļus par aptuveni 4 miljardiem eiro.
Sašķeltā parlamenta apvienošana
Dziļas domstarpības turpina vajāt Nacionālo asambleju, īpaši pēc strīdīgajām pirmstermiņa vēlēšanām šī gada sākumā. Neviena partija neieguva pietiekami daudz vietu, lai iegūtu vairākumu Francijas parlamentā, kas nozīmē, ka Bairū tagad ir jāapvieno šīs sašķeltās grupas.
Francijas Bankas vadītājs Fransuā Vilero de Galhau īpaši mudinājis politiķus atlikt savas domstarpības “Francijas uzticamības labad”.
Banka sagaida saskaņotu inflāciju 2,4% apmērā šogad, 1,6% apmērā 2025. gadā un 1,9% 2027. gadā. Šos skaitļus tomēr ietekmē Barnjē valdības plānotie nodokļu pasākumi, kas var tikt piemēroti Bairū darbības ietvaros.