Es strādāju firmā ar solīdu nosaukumu, bet algas mums ir mazas. Pie mums strādāja meitene vārdā Aņa, ģērbās viņa ļoti vienkārši, es pat teiktu, ka viņas apģērbs bija nekāds, lēta bižutērija un ēst viņa gāja uz ēdnīcu, kamēr pārējās meitenes gāja uz kafejnīcām, cerot sastapt tur prinčus baltā zirgā.
Aņa ar naudu lieki nemētājās, viņa bija it kā ar visiem kopā , it kā pati par sevi. Viena no meitenēm, sauca viņu Taņa, kura gāja ēst uz kafejnīcu, vienreiz uzaicināja Aņu līdzi, nu viņa cienājot, taču meitene atteicās. Tad visi pasmējās par Aņu. Meitene klusēdama aizgāja uz ēdnīcu.
Un tad kādā dienā Taņai saslima dēls un bija vajadzīga steidzama operācija, bet naudas nebija. Taņa gāja uz fondiem, gribēja ņemt aizdevumu, bet visur atteica. Tagad Taņa nevarēja aiziet paēst pat uz ēdnīcu, kur nu vēl kafejnīcu, uz darbu un no darba gāja kājām, ekonomēja visur, kur vien varēja, lai sakrātu naudu dēla operācijai. Taņa vērsās pēc palīdzības pie draudzenēm darbā, taču viņas atteica.
Kādu dienu Taņu izsauca priekšniecība. Kāds gan bija Taņas pārsteigums, kad pie priekšnieka galda viņa ieraudzīja Aņu. Aņa piecēlās un nolika Taņai priekšā saini, bet sainī bija nauda un taisni tā summa, kas bija nepieciešama dēla operācijai. Aņa palūdza sekretārei atnest kafiju un izstāstīja Taņai, ka viņa ir kompānijas direktora meita un viņa pati gribējusi paskatīties kā firma strādā no iekšpuses. Aņa palūdza , lai nevienam nesaka, kas viņa ir patiesībā.
Taņas dēlu izglāba, viņa bija laimīga. Aņa brauca uz slimnīcu zēnu aplūkot un viņi sadraudzējās. Drīz pēc tam Aņu stādīja priekšā visiem darbiniekiem, kuri bija šokā, jo meitene, kuru viņi bija uzskatījuši par nabadzīgu neveiksminieci patiesībā bija kompānijas direktora meita. Taņa iepazinās ar puisi un viņi sarakstījās un lieciniece bija Aņa. Drīz pēc tam apprecējās Aņa. Sievietes draudzējas jau daudzus gadus. Taņa ir Aņas meitiņas krustmāte. Nespriediet par cilvēku pēc viņa apģērba, jo jūs taču par viņu neko neziniet. Netiesājiet un netiksiet sodīti.