Aleksejs dzīvo civillaulībā ar savu sievieti. Naudas pietiek, bet viņa to vai nu atliek, vai nopērk kaut ko vērtīgu mājai. Taču , lai nopirktu sev lieku kleitu vai somiņu – tā jau ir neiespējamā fantastika.
Es saprotu, reizēm kad somiņas nav prātā, kad piemēram mājās ir remonts un tas mūsdienās neizmaksā lēti. Taču, kā stāsta mūsu varonis – naudas pietiktu visam, vienkārši sieva to kaut kur noliek, sev vispār neko nepērk, ne kosmētiku, ne ko citu. No otras puses – tā ir viņas izvēle, kur naudu tērēt.
Citēju:
“man gribās redzēt normālu, sakoptu sievieti sev blakus. Angelīnai ir 35 gadi, taču viņa izskatās kā tante. Apģērbs bezformīgs, mati arī vairs nekrāso. Agrāk viņa rūpējās par sevi, tagad kaut kas ir mainījies. Mana māte saka, ka Angelīna nu mani ir dabūjusi un tagad var necensties. Taču šeit runa ir par ko citu. Mana sieva nav bezatbildīga, bet gan ļoti taupīga!
Uztrauc arī vēl kas, man reizēm šķiet, ka viņa plāno no manis aiziet un tādam gadījumam gatavo sev finansiālos uzkrājumus. Taču tā dzīvot nevar! Šī pastāvīgā taupības režīma dēļ Viņa ir kļuvusi nervoza, sevi viņa neiepriecina un mani, protams, arī nē. Piemēram, nesen iedevu naudu rokassprādzei, teicu – vai nu kopā izvēlēsimies, vai pati pasūti, bet viņa naudu nolika kaut kam prātīgākam. Un kā lai viņai ieskaidro, lai beidz to visu vienreiz?”
Jā! Visām derētu tādi vīri, kuri nav skopi un lutina. Lai arī es Angelīnu atbalstu tajā, ka iekrājumiem ir jābūt vienmēr. Taču ekonomēt uz matu krāsas rēķina – tas jau ir fui. Izskatīties vajag labi un var arī lētāku nopirkt.