https://www.facebook.com/DirkOliverLange/posts/880982598659049:0
Tai momentā mana sirds gandrīz sašķīda gabalos, un es devu kasierei zīmi – es samaksāšu par vecmāmiņu. Es neuzkrītoši pasniedzu meitenei 50 eiro, uz pirkstiem paskaidrojot, ka atlikumu viņai ir jāatdod večiņai. Paldies Dievam, kasiere izrādījās apķērīga – ātri visu saprata. Pasniedzot čeku, viņa atdeva vecmāmiņai solīdu atlikumu: “Paldies par pirkumu, viss ir apmaksāts.” Cilvēki aiz manis stāvēja absolūtā klusumā, daži pat atvērtu muti, citi nolaistām acīm – īsti nesaskatīju. Man bija svarīgi nesamulsināt večiņu, dodot viņai naudu tieši rokās. Es gribēju, lai viņa atkal sajustu, ka var daudz ko sev atļauties, tāpat kā agrāk.
Asarām acīs večiņa pajautāja:” Tu esi labs cilvēks, vai drīkst es tevi apskaušu? ” “Ar lielu prieku,” – atbildēju es. Viņa paņēma savus produktus un devās uz izeju, uzsmaidot man un pasakoties. “Vai Jūs arī nevarētu man izdarīt pakalpojumu?” – pajautāju es. Nedaudz izbrīnīta, viņa atbildēja uz jautājumu ar pretjautājumu: “Kā gan es varu izdarīt tev pakalpojumu?” “Lūdzu, ejiet atpakaļ uz lielveikalu un nopērciet sev visu, ko vēlaties. Tā Jūs darīsiet mani laimīgāku,” – teicu es, pasmaidot. Večiņa pamāja ar galvu, un es novēlēju viņai labu dienu. Izejot uz ielas, es redzēju, kā viņa atkal iegāja lielveikalā. Neticamas sajūtas.
LASI VĒL: Vecmāmiņa, kas apturēja juvelierizstrādājumu veikala aplaupītājus, ir pelnījusi milzīgu cieņu!
Uztaisījis sev kāroto kafiju, es visu rītu domāju par šo tikšanos. Es biju pateicīgs liktenim, ka tas piespieda mani ieskriet veikalā. Man šis notikums izvērtās par īpašu, labestīgu un pozitīvu mirkli. Paldies tev, vecmāmiņ!
Brīnišķīga diena!
Gandrīz pusmiljons cilvēku Vācijā jau ir izlasījuši šo vēstuli. Tās īpatnība – jūtu apraksts, kas rodas mūsos, kad mēs darām kaut ko neticami labu. Varbūt tieši šī sajūta spēj mūs darīt laimīgus katru dienu.
Ja arī tu atbalsti autora rīcību, tad padalies ar šo stāstu ar saviem draugiem!