Ārvalstu aviosabiedrības, kuru vadībā ir tādi Rietumu pārvadātāji kā British Airways un Austrālijas Qantas Airways, nolemj neatsākt lidojumus uz Ķīnu, savukārt Ķīnas aviosabiedrības paplašina darbību ārzemēs.
British Airways ceturtdien paziņoja, ka no oktobra beigām komerciālu apsvērumu dēļ uz gadu pārtrauks lidojumus no Londonas uz Pekinu, un pagājušajā mēnesī uz tādu pašu laiku pārtrauca vienu no saviem lidojumiem Londona-Hongkonga, kas notiek divas reizes dienā.
Kopš 2022. gadā Ukrainā sākās militāra krīze, Ķīnas pārvadātāji turpināja izmantot īsākus ziemeļu maršrutus uz Eiropu un Ziemeļameriku pāri Krievijas plašajai gaisa telpai.
Turpretī Eiropas, ASV un citu valstu aviokompānijām Maskava vai to valdības ir aizliegušas lidojumus Krievijas gaisa telpā vai arī tās izvēlas nepārlidot drošības apsvērumu dēļ.
Tas ir palielinājis Ķīnas aviosabiedrību izmaksu priekšrocības un ļāvis tām ieņemt lielāku daļu starptautiskā tirgus laikā, kad sīva konkurence iekšzemes maršrutos ir radījusi spiedienu uz biļešu cenām un rentabilitāti.
British Airways četras dienas nedēļā veic lidojumus Pekina-Londona, un tie ir par aptuveni 2-1/2 stundām ilgāki nekā China Southern lidojumi šajā pašā maršrutā, ko tā sāka veikt pagājušajā gadā, liecina lidojumu izsekošanas sistēmas Flightradar24 dati.
Virgin Atlantic pagājušajā mēnesī paziņoja, ka no oktobra beigām uz nenoteiktu laiku pārtrauks lidojumus no Londonas uz Šaņu, jo lidojumi būs ilgāki.
British Airways un Virgin Atlantic varēs izmantot vērtīgos Londonas Hītrovas pacelšanās un nolaišanās laika nišas citiem maršrutiem, kas varētu būt rentablāki.
Qantas, jūlijā pārtraucot lidojumus no Sidnejas uz Šanhaju, atsaucās uz pustukšām lidmašīnām un zemo pieprasījumu pēc ceļojumiem uz Ķīnu, savukārt Āzijas aviosabiedrība Royal Brunei Airlines norādīja uz “tirgus apstākļiem” kā iemeslu, kāpēc no oktobra pārtrauca lidojumus uz Pekinu divas reizes nedēļā.
Ķīnas aviokompānijas, tostarp China Southern, China Eastern un Air China jūlijā veica 90 % no 2019. gada jūlijā veikto starptautisko lidojumu skaita, liecina aģentūras “Cirium” grafiku dati.
Kopš 2023. gada sākumā tika atcelti ar pandēmiju saistītie ierobežojumi, līdz ar to Ķīnas starptautiskā satiksme ir pieaugusi, taču tā ir atjaunojusies lēnāk nekā citās valstīs, jo ekonomikas stāvoklis ir pasliktinājies un tā ir pievērsusies iekšzemes ceļojumiem.
Jūlijā no Ķīnas bija par 23 % mazāk lidojumu nekā tajā pašā mēnesī 2019. gadā, liecina Cirium dati.
Dažus lidojumus uz Ķīnu un no tās ir kavējuši politiski jautājumi. Pasažieru lidojumi starp Indiju un Ķīnu pēc pandēmijas vispār netika atsākti robežstrīda dēļ.
Lidojumi starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm ir aptuveni piektajā daļā no 2019. gada līmeņa pēc tam, kad 2020. gadā tika apturēts divpusējais gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgums.
Savstarpējās lidojumu atļaujas ir pakāpeniski palielinājušās, bet ASV aviosabiedrības veic tikai 35 lidojumus turp un atpakaļ nedēļā no 50 atļautajiem, liecina Cirium dati, savukārt Ķīnas pārvadātāji ir palielinājuši lidojumu skaitu līdz 49 nedēļā.