Tā sauktie savstarpējie tarifi, kas tiek noteikti gandrīz visām valstīm, ar kurām ASV tirgojas, tiek noteikti nelikumīgi, piektdien paziņoja ASV Apelācijas tiesa.
Lēmums apstiprina Starptautiskās tirdzniecības tiesas maija lēmumu, kurā arī tika noraidīts Trampa arguments, ka viņa globālie tarifi bija atļauti saskaņā ar ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu.
Daudzi no tarifiem, kurus ietekmētu šis lēmums, izriet no aprīļa paziņojuma par vienotu 10% likmi importam no visām valstīm, kas, pēc Trampa teiktā, izlīdzinās “negodīgās” tirdzniecības attiecības ar ASV.
Tiesa neapturēja tarifus, bet gan paziņoja, ka tie paliks spēkā līdz oktobra vidum, radot vēl vienu juridisku izaicinājumu ASV Augstākajā tiesā.
Joprojām ir daudz nezināmā, bet lūk, ko mēs līdz šim saprotam par šo lēmumu un ko tas varētu nozīmēt ASV prezidenta galvenajai politikai.
Ko teica apelācijas tiesa
Savā lēmumā ar 7 pret 4 balsīm apelācijas tiesa atbalstīja zemākas instances tiesas secinājumu, ka Trampam nebija pilnvaru noteikt globālus tarifus.
Tas lielā mērā bija saistīts ar likumu, ko Tramps izmantoja, lai attaisnotu šo politiku, proti, Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (IEEPA), kas, pēc tiesnešu teiktā, nepiešķīra “pilnvaras noteikt tarifus, nodevas vai tamlīdzīgi, kā arī pilnvaras aplikt ar nodokļiem”.
ASV Apelācijas tiesa noraidīja Trampa argumentu, ka tarifi bija atļauti saskaņā ar viņa ārkārtas ekonomiskajām pilnvarām, nosaucot nodevas par “nederīgām kā pretrunā ar likumu”.
Tramps nekavējoties kritizēja spriedumu, dažas stundas pēc tā pieņemšanas laikrakstā Truth Social nosaucot apelācijas tiesu par “ļoti partijisku” un lēmumu par “katastrofu” valstij.
“Ja šis lēmums tiktu atstāts spēkā, tas burtiski iznīcinātu Amerikas Savienotās Valstis,” viņš rakstīja.
Uz gadu desmitiem vecais likums, ko Tramps vairākkārt izmantojis abu savu pilnvaru termiņu laikā, piešķir ASV prezidentam ievērojamas pilnvaras reaģēt uz valsts mēroga ārkārtas situāciju vai nopietniem draudiem no ārvalstīm.
To ir izmantojuši gan prezidenti Baraks Obama, gan Džo Baidens, kuri izmantoja šo likumu, lai noteiktu sankcijas Krievijai pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā un pēc tam vēlreiz pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā astoņus gadus vēlāk.
Taču apelācijas tiesa savā lēmumā norādīja, ka ārkārtas stāvokļa likums “nedeva prezidentam plašas pilnvaras noteikt tarifus”.
IEEPA “nepiemin tarifus (vai kādu no to sinonīmiem), kā arī tajā nav procesuālu garantiju, kas ietvertu skaidrus ierobežojumus prezidenta pilnvarām noteikt tarifus”, viņi teica.
Tramps tika kritizēts, kad atklāja savus globālos tarifus, apgalvojot, ka tirdzniecības nelīdzsvarotība kaitē ASV nacionālajai drošībai un tāpēc ir valsts ārkārtas situācija.
Kāpēc tas ir svarīgi
Papildus tam, ka federālās apelācijas tiesas lēmums ir būtisks trieciens Trampa programmas centrālajam punktam, tas varētu nekavējoties ietekmēt ASV ekonomiku, radot domino efektus pasaules tirgos.
Kamēr valstis gaida, vai ASV Augstākā tiesa izskatīs lietu, kas šķiet ticams, tās varētu izlemt atturēties no darījumiem ar ASV.
Konservatīvais vairākums ASV Augstākajā tiesā varētu palielināt iespēju, ka tā nostāsies prezidenta pusē.
Sešus no deviņiem tiesnešiem iecēla republikāņu prezidenti, tostarp trīs, kurus Tramps ievēlēja savā pirmajā termiņā Baltajā namā.
Taču tiesa ir arī kritiskāk vērtējusi prezidentus, kad šķiet, ka viņi pārspīlē politikā, ko nav tieši atļāvis Kongress.
Piemēram, Džo Baidena prezidentūras laikā tiesa paplašināja tā saukto “galveno jautājumu doktrīnu”, lai atzītu par nederīgu demokrātu centienus izmantot esošos likumus, lai ierobežotu elektrostaciju gāzu emisijas un dzēstu studentu kredītu parādus miljoniem amerikāņu.
Kas notiks, ja tarifi tiks atzīti par nelikumīgiem
Federālā apelācijas tiesa savā lēmumā, ka Trampa gandrīz universālie tarifi ir nelikumīgi, bija sadalīta ar 7 pret 4. Tagad ASV administrācijai ir dots laiks līdz oktobra vidum, lai iesniegtu apelāciju ASV Augstākajā tiesā lietā, kas ietekmē gan ASV ekonomiku, gan tās tirdzniecības attiecības ar pārējo pasauli.
Ja Augstākā tiesa apstiprinās lēmumu, tas varētu izraisīt nenoteiktību finanšu tirgos. Tas varētu arī aktualizēt jautājumu par to, vai lielākās ekonomikas, tostarp Apvienotā Karaliste, Japāna un Dienvidkoreja, ir iesaistītas individuālajos tirdzniecības līgumos, ko tās panāca ar ASV pirms augusta termiņa. Arī citi tirdzniecības līgumi, par kuriem pašlaik notiek sarunas, varētu nonākt haosā.
Ja apelācijas tiesas lēmums tiks atstāts spēkā, tas būs milzīgs trieciens Trampa politiskajai autoritātei un reputācijai kā darījumu slēdzējam. Bet, ja Augstākā tiesa to atceltu, tam būtu pretējs efekts.
Vai joprojām ir spēkā tarifi
Šis lēmums ietekmē Trampa “savstarpējos tarifus”, kas ietver dažādu likmju sajaukumu lielākajai daļai pasaules valstu, tostarp nodokļus, kas uzlikti produktiem no Ķīnas, Meksikas un Kanādas.
Šīs nodevas gandrīz visām precēm no gandrīz katras valsts, ar kuru ASV veic tirdzniecību, paliks spēkā līdz oktobra vidum.
Apelācijas tiesa paziņoja, ka pēc 14. oktobra tās vairs nebūs piemērojamas. Atsevišķi tarifi tēraudam, alumīnijam un varš, kas tika ieviests saskaņā ar citu prezidenta pilnvarojumu, paliks neskarts un tiesas lēmums to neietekmēs.