ES Komisija ir sākusi īstenot savu tirdzniecības nolīgumu ar ASV, solot atvieglot slogu ES autobūves nozarei. Taču teksta pieņemšana nav garantēta, un daži Eiropas Parlamenta deputāti nosoda nolīgumu kā nelīdzsvarotu.
ES Komisija spēra pirmo soli 21. augustā panāktā tirdzniecības nolīguma ar ASV īstenošanā, taču likumdošanas priekšlikums par tarifu samazināšanu plašam ASV rūpniecības un lauksaimniecības produktu klāstam saskarsies ar sarežģītu ceļu caur Eiropas Parlamentu, kas sāks izskatīt šo pasākumu nākamnedēļ.
Šim likumdošanas solim vajadzētu sniegt tūlītēju atvieglojumu ES autobūves nozarei, jo ASV apņēmās no 1. augusta retrospektīvi samazināt savus 27,5 % tarifus ES automašīnām līdz 15 %, tiklīdz Komisija būs ierosinājusi attiecīgo likumdošanas aktu.
Starp ASV piešķirtajām koncesijām Komisijas priekšlikums paredz samazināt tarifus līdz 0 % lielākajai daļai ASV rūpniecības produktu, sākot no mašīnām līdz farmaceitiskajiem produktiem, dažām ķīmiskām vielām, plastmasai un mēslošanas līdzekļiem, attiecībā uz kuriem ES cenšas pārtraukt atkarību no Krievijas. Priekšlikums attiecas arī uz dažiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, augļiem, sulām un noteiktām sēklām.
Komisija ir arī paziņojusi par privileģētu piekļuvi savam tirgum noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kuru tarifi tiks samazināti, piemēram, noteiktiem dārzeņiem, augļiem un vīnogu sulām.
Tarifu kvotas ir paredzētas arī 20 produktu grupām, tostarp cūkgaļai (25 000 tonnu), piena produktiem (10 000 tonnu), sieram (10 000 tonnu) un sojas pupiņām (400 000 tonnu), kurām tiks piemēroti 0 % tarifi zem noteiktajām robežvērtībām.
Neskatoties uz to, ka tirdzniecības nolīgums, kas plaši tiek uzskatīts par ļoti labvēlīgu ASV, Brisele paredz iespēju apturēt šīs tarifu priekšrocības ASV produktiem, ja ASV neīstenos 21. augusta vienošanos vai ja pēkšņs ASV importa pieaugums Eiropas tirgū radīs nopietnus riskus ES rūpniecībai.
Likumdošanas priekšlikumam ir nepieciešams Eiropas līdzlikumdevēja, Eiropas Parlamenta un ES Padomes, kas pārstāv dalībvalstis, atbalsts.
Par tirdzniecības jautājumu uzraudzību atbildīgie Eiropas Parlamenta deputāti 3. septembrī sanāks uz sesiju, kas solās būt karsta, un daži ir kritizējuši vienošanos kā nelīdzsvarotu. Sabīne Veijana, Tirdzniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore un viena no galvenajām sarunu vedējām, piedalīsies, lai atbildētu uz viņu jautājumiem.
“Politiski daži Eiropas Parlamenta deputāti nolīguma noslēgšanu uztvēra kā pazemojumu un padošanos,” Euronews sacīja Francijas liberāļu Eiropas Parlamenta deputāte Marija Pjēra Vedrena, piebilstot: “Īpaši tāpēc, ka mums tika solīta paredzamība, tomēr Tramps jau draud ar tarifiem valstīm, kas īsteno digitālos tiesību aktus. Komisija acīmredzami jūtas neērti.”
Papildus priekšlikumam par tarifu samazināšanu, Eiropas Parlamenta deputāti gaida otro likumdošanas priekšlikumu par visu darījumu.
“Mums ir daudz labāk jāsaprot nolīgums, pirms varam būt izlēmīgi un teikt “jā” vai “nē”,” Euronews sacīja Zviedrijas Eiropas Parlamenta deputāts Jergens Varborns (EPP). “Es pats esmu noraizējies, jo vēl neesmu sapratis, vai nolīgums ir saderīgs ar PTO noteikumiem.”
Saskaņā ar PTO noteikumiem jebkurai valstij, kas piešķir preferenciālu tarifu vienai valstij, šie noteikumi ir jāattiecina uz citām.
S&D grupā daži liek likmes uz sarunu turpināšanu, lai uzlabotu vienošanos.
“Vienošanās ir diezgan nelīdzsvarota, un mums ir jāredz reālas ES Komisijas pūles, lai panāktu vairāk atbrīvojumu un skaidru ceļu uz vienošanos par tēraudu un alumīniju,” sacīja S&D likumdevējs, piebilstot: “Pretējā gadījumā mums vajadzētu atgriezties pie iespējamiem pretpasākumiem.”
21.augustā publicētā vienošanās neattiecas uz alumīnija un tērauda nozarēm, kurām joprojām tiek piemēroti tarifi līdz pat 50%.