Trampa vērienīgā tarifu pakete, kas tika izlaista tā sauktajā “Atbrīvošanas dienā”, bija vērsta uz gandrīz visām pasaules malām. Tagad, pēc vairāku mēnešu pauzēm un kavēšanās, tā drīz stāsies spēkā.
Pēc virknes paužu un pagarinājumu aprīlī atklātie “Atbrīvošanas dienas” tarifi valstīm atkal stāsies spēkā pēc septiņām dienām, atliekot 1. augusta termiņu. Izņemot dažas valstis, kas panāca vienošanās, daudzās valstīs ASV nodevas atgriezīsies sākotnējā līmenī.
Atbrīvošanas dienas tarifi tika paziņoti 2. aprīlī pēc tam, kad prezidents Tramps ASV tirdzniecības deficītu nosauca par valsts mēroga ārkārtas stāvokli. Valstī ieplūda daudz vairāk preču nekā ārzemēs tika pārdoti amerikāņu produkti.
Izmantojot Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (IEEPA), Tramps parakstīja izpildrīkojumus, kas noteica to, ko valdība nosauca par “savstarpējiem tarifiem”.
Tādām valstīm kā Mjanma un Lesoto 2. aprīlī tika piemērotas vienas no augstākajām tarifu likmēm, attiecīgi 44% un 50%. Runājot par ietekmēto tirdzniecības apjomu un atkarību no produktiem, tādas valstis kā Ķīna ar 34% vai ES bloks ar 20% bija lielākie satricinājumi pasaules tirgiem un tirdzniecības plūsmām.
Valstīm, kurām netika noteikta konkrēta likme, 5. aprīlī stājās spēkā vispārējs 10% tarifs. Savstarpējiem tarifiem bija jāstājas spēkā 9. aprīlī.
Pirmā apturēšana
Pēc sākotnējā paziņojuma, kas izraisīja tirgu satricinājumu, Tramps parakstīja 90 dienu apturēšanu augstākiem, konkrētai valstij noteiktajiem savstarpējiem tarifiem, kas bija paredzēts kā beigu termiņš 9. jūlijā. 10% pamata tarifs, kas balstīts uz IEEPA pilnvarām, palika spēkā.
Ķīna, kas bija ieviesusi atbilstošu atbildes tarifu 34% apmērā ASV, 9. aprīlī saņēma papildu 50% ASV tarifu, ko tā pēc tam arī noteica ASV. Šajā brīdī ASV likme Ķīnas precēm sasniedza 84%, neieskaitot papildu 20% fentanila nodevu.
12.maijā tika panākta vienošanās samazināt tarifu likmes, palielināt ASV nodevu Ķīnas precēm līdz 30% un Ķīnas nodevu Amerikas precēm līdz 10%. Abas puses paziņoja, ka pēc 90 dienām atkārtoti izvērtēs situāciju. Pašlaik notiek sarunas par visaptverošu vienošanos.
Līdz šim noslēgtās vienošanās
Apvienotā Karaliste bija pirmā, kas 16. jūnijā panāca tirdzniecības regulējumu ar ASV, kas saglabāja 10% bāzes likmi, izņemot dažas nozares.
Vjetnama panāca vienošanos 2. jūlijā pēc tam, kad sākotnējā “Atbrīvošanas dienas” paketē bija noteikta 46% likme. Tagad tai ir noteikts 20% tarifs, kas neattiecas uz precēm, kuras caur Vjetnamu tiek transportētas no trešajām valstīm un kuru galamērķis ir ASV.
Taizeme un Kambodža, kas noslēdza vienošanās neilgi pirms termiņa beigām, abas saņēma 19% muitas likmi, no attiecīgi 36% un 49%.
Otrā apturēšana
Otrā tarifu atlikšana tika paziņota 9. jūlijā, atliekot Atbrīvošanas dienas tarifu atgriešanu līdz 1. augustam.
Pēc tam tika noslēgtas vienošanās ar Indonēziju, samazinot tarifu likmi no sākotnējiem 32% līdz 19%, un Filipīnas noslēdza provizorisku vienošanos, kas arī samazinātu likmi līdz 19%.
Japāna un Dienvidkoreja paziņoja, ka tirdzniecības līgumi ir noslēgti jūlija beigās, abas nodrošinot likmi 15% apmērā. Tas ir samazinājums no 24% Japānai un 25% Dienvidkorejai.
Ar Pakistānu tika panākta vienošanās, kas paredzēja ASV attīstīt savas naftas rezerves apmaiņā pret tarifu likmju samazināšanu līdz 19%. Iepriekš Pakistāna bija piemēro 29 % likmi.
ES 27. jūlijā panāca vienošanos ar Trampu, samazinot likmi līdz 15 %.
1.augustā Kanādas tarifi ASV eksportam pieaugs līdz 35 %, lai gan Baltā nama amatpersonas ir norādījušas, ka jaunā likme attieksies tikai uz precēm, uz kurām neattiecas USMCA. Gandrīz 90 % no Kanādas precēm, kas importētas ASV, ir atbrīvotas saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumu.
Tikmēr Meksika gaidīja 30 % tarifu, līdz Tramps ceturtdien ierosināja 90 dienu sarunu periodu. Viņš teica, ka Meksika pārtrauks savas “beztarifu tirdzniecības barjeras”, taču nesniedza sīkāku informāciju. Dažas preces joprojām tiks aizsargātas no tarifiem, ko nodrošina USMCA.
Tērauds, alumīnijs, varš, Brazīlija un Indija
Tikmēr 4. jūnijā tērauda un alumīnija izstrādājumiem tika noteikts 50% universāls tarifs. Apvienotajai Karalistei ir tikai 25% tērauda un alumīnija tarifs, un notiek sarunas par tā iespējamu vēl lielāku samazināšanu.
30.jūlijā Tramps paziņoja, ka vara pusfabrikātiem, piemēram, stieņiem un loksnēm, un vara intensīviem izstrādājumiem, piemēram, kabeļiem un elektriskajām detaļām, no piektdienas tiks piemērots 50% tarifs.
Pirms piektdienas tarifu paketes Tramps paziņoja, ka Indijai tiks noteikts 25% tarifs, kā arī vēl viens nenorādīts sods par Krievijas naftas un ieroču importu, neskatoties uz ASV sankcijām.
Prezidents Donalds Tramps trešdien arī parakstīja izpildrīkojumu par 50% tarifa noteikšanu Brazīlijai, nosakot juridisko pamatojumu tam, ka Brazīlijas politika un bijušā galēji labējā prezidenta Žaira Bolsonaru kriminālvajāšana saskaņā ar 1977. gada likumu rada ekonomisku ārkārtas situāciju.
Tramps bija piedraudējis ar tarifiem 9. jūlijā vēstulē prezidentam Luisam Inasio Lulam da Silvam. Taču šī drauda juridiskais pamats bija agrāks izpildrīkojums, kas balstījās uz to, ka tirdzniecības nelīdzsvarotība ir drauds ASV ekonomikai.
Tomēr ASV pagājušajā gadā bija 6,8 miljardu dolāru (5,8 miljardu eiro) tirdzniecības pārpalikums ar Brazīliju, liecina ASV Tautas skaitīšanas biroja dati, kas apdraud sākotnējo Atbrīvošanas dienas tarifu pamatu.
Kas notiek tagad
Juridiski, tā kā iepriekšējās tarifu atcelšanas bija īslaicīgas, visām valstīm, kuras nav vienojušās par atsevišķu tirdzniecības līgumu, tiks atkārtoti noteiktas Atbrīvošanas dienas likmes.
Valstīm, kurām nav noteikta konkrētai valstij noteikta likme, minimālais importa tarifs ir noteikts 10% apmērā, kas ir atvieglojums tām, kuras baidījās, ka bāzes likme varētu dubultoties. Tramps ir iekļāvis arī 40% sodu par pārkrautām precēm, kuru mērķis ir izvairīties no muitas nodevām.