ASV amatpersonas trešdien paziņoja, ka noteiks sankcijas Brazīlijas Augstākās tiesas tiesnesim Aleksandram de Moraešam, apsūdzot viņu “patvaļīgu pirmstiesas aizturēšanu” atļaušanā un “vārda brīvības” apspiešanā.
Tiesnesis Moraešs vada izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka Brazīlijas bijušais labējais prezidents Žairs Bolsonaro un viņa sabiedrotie plānoja valsts apvērsumu pēc tam, kad viņš zaudēja 2022. gada vēlēšanās. Bolsonaro ir noliedzis šīs apsūdzības un nosaucis tiesnesi Moraešu par “diktatoru”.
Neilgi pēc sankciju paziņošanas ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja izpildrīkojumu, kas paaugstināja tarifus Brazīlijai līdz 50%.
Brazīlijas prezidents Luizs Inasiu Lula da Silva paziņoja, ka Brazīlija ir gatava risināt sarunas ar ASV par tirdzniecību, bet sankcijas, kas vērstas pret de Moraešu, nosauca par “nepieņemamu” iejaukšanos valsts tieslietu sistēmā.
Viņš X sacīja, ka Brazīlija pēdējo desmitgažu laikā ir uzkrājusi “ievērojamu preču un pakalpojumu tirdzniecības deficītu ar Amerikas Savienotajām Valstīm” un ka šie pasākumi grauj “nacionālo suverenitāti un vēsturiskās attiecības starp abām valstīm”.
Tramps šomēnes vēstulē, ko viņš kopīgoja sociālajos tīklos Lulam, draudēja noteikt stingrus tarifus. Tajā Tramps apsūdzēja Brazīliju “uzbrukumos” ASV tehnoloģiju uzņēmumiem un “raganu medībās” pret Bolsonaro.
Izpildrīkojums par tarifiem izslēdz vairākus Brazīlijas galvenos eksporta produktus no stingrajiem nodokļiem, tostarp apelsīnu sulu, dažas lidmašīnu detaļas un enerģijas produktus.
Rīkojums arī tieši saista tarifus ar Brazīlijas “politiski motivēto vajāšanu, iebiedēšanu, aizskaršanu, cenzūru un kriminālvajāšanu” pret Bolsonaro.
Brazīlija ir draudējusi pielīdzināt jebkuru ASV noteikto tarifu. ASV ir Brazīlijas otrā lielākā tirdzniecības partnere pēc Ķīnas, tāpēc tarifu paaugstināšana smagi ietekmētu Dienvidamerikas valsti.
Brazīlija ir ASV 15. lielākā tirdzniecības partnere, un starp tās galvenajiem importa produktiem no ASV ir minerāldegviela, lidmašīnas un tehnika. Savukārt ASV no Brazīlijas importē gāzi un naftu, dzelzi un kafiju.
Trešdien paziņojot par sankcijām pret tiesnesi Moraešu, ASV finanšu ministrs Skots Besents apsūdzēja tiesnesi “nelikumīgu raganu medību pret ASV un Brazīlijas pilsoņiem un uzņēmumiem” veikšanā.
Besents piebilda, ka tiesnesis ir “atbildīgs par apspiedošu cenzūras kampaņu, patvaļīgām aizturēšanām, kas pārkāpj cilvēktiesības, un politizētām kriminālvajāšanām, tostarp pret bijušo prezidentu Žairu Bolsonaru”.
“Šodienas rīcība skaidri parāda, ka Valsts kase turpinās saukt pie atbildības tos, kas apdraud ASV intereses un mūsu pilsoņu brīvības,” viņš teica.
Papildus izmeklēšanas vadīšanai pret Bolsonaru, tiesnesis Moraešs iepriekš bija licis slēgt dažus sociālo mediju kontus, tostarp amerikāņu kontus, par dezinformācijas publicēšanu.
ASV prezidenta uzņēmums Trump Media, kas pārvalda viņa platformu Truth Social, ir starp ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, kas cīnās pret Brazīlijas tiesas lēmumiem par sociālo mediju kontu apturēšanas rīkojumiem.