ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka saīsina Vladimiram Putinam doto 50 dienu termiņu, lai vienotos par vienošanos ar Ukrainu. Naftas cenas jau bija pieaugušas, pateicoties ziņām par ES un ASV tirdzniecības līgumu.
Naftas cenas pirmdienas pēcpusdienā Eiropā pieauga pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka saīsinās termiņu, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu panākt miera līgumu ar Ukrainu.
WTI jēlnaftas cena pieauga par aptuveni 2,2%, sasniedzot 66,50 USD par barelu, savukārt Brent jēlnaftas cena pieauga par aptuveni 2%, sasniedzot 69,80 USD, sākot ar plkst. 15.00 pēc Centrāleiropas vasaras laika.
Tramps jūlijā Putinam iedeva 50 dienu laika grafiku, apgalvojot, ka viņš noteiks Krievijai 100% tarifu, ja Maskava neizbeigs iebrukumu Ukrainā.
“Esmu vīlies prezidentā Putinā, ļoti vīlies viņā. Tāpēc mums būs jāizpēta situācija, un es samazināšu šīs 50 dienas, ko viņam devu, līdz mazākam skaitam,” pirmdien Skotijā žurnālistiem sacīja Tramps.
“Es domāju, ka jau zinu atbildi, kas notiks,” sacīja Tramps. Prezidents gatavojās tikties ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru.
Naftas cenas pirmdien bija pieaugušas, investoriem reaģējot uz ziņām par svētdien paziņoto ES un ASV tirdzniecības līgumu.
Cita starpā ES vienojās trīs gadu laikā iepirkt ASV enerģijas produktus 750 miljardu ASV dolāru vērtībā, tostarp naftu, sašķidrināto dabasgāzi un kodolenerģiju.
Vienošanās nozīmē, ka ES saskarsies ar 15% tarifu lielākajai daļai savu preču, kad Trampa tarifu termiņš beigsies 1. augustā, nevis draudošo 30% likmi. Arī Eiropas akciju tirgi pirmdienas rīta tirdzniecībā pēc ziņām pieauga, pirms pēcpusdienā nostabilizējās.
Trampa tarifu draudi iepriekš ir pazeminājuši naftas cenas šogad, jo investori prognozēja, ka potenciāla ekonomikas lejupslīde varētu ietekmēt pieprasījumu pēc naftas. Savukārt ģeopolitiskais risks ir veicinājis cenas gadījumos, kad investori ir gaidījuši draudus piegādei. Piemēram, ASV uzbrukumi Irānas kodoliekārtām izraisīja naftas cenu kāpumu jūnijā.
Pirmdien notiks OPEC+ komitejas sanāksme, kurā dalībnieki lems par ražošanas politiku septembrim. Gan Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, gan ASV Enerģētikas informācijas administrācija nākamgad prognozē spēcīgu naftas pārpalikumu, piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu.
Pēc vienošanās panākšanas ar ES Vašingtona tagad ir pievērsusies sarunām ar Ķīnu. ASV finanšu ministrs Skots Besents un ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs pirmdien Stokholmā tiekas ar Ķīnas amatpersonām, tostarp Ķīnas vicepremjeru He Lifengu.
Ķīna un ASV vienojās uz laiku samazināt savstarpējos tarifus 90 dienu ilgā pamiera periodā, kas beigsies 12. augustā. Pastāv cerība, ka abas valstis varēs pagarināt labvēlības periodu, jo Ķīna pašlaik piemēro ASV precēm 10% nodokli, bet ASV – 30% nodokli Ķīnas precēm.