Spānijas ekonomika turpina spēcīgu izaugsmes trajektoriju, neskatoties uz globālās tirdzniecības nenoteiktību, un valsts produkcija (IKP) no aprīļa līdz jūnijam pieaug par 0,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
Saskaņā ar Nacionālā statistikas institūta (INE) otrdien publicētajiem datiem IKP pieauga par 2,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Iepriekšējā ceturksnī gada izaugsme arī tika reģistrēta 2,8% apmērā, un ceturkšņa izaugsme bija 0,6%, ļaujot Spānijai kļūt par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām eirozonā.
Kamēr citas lielākās Eiropas ekonomikas cīnās ar strukturālām krīzēm un ģeopolitiskās spriedzes ietekmi, Spānijas ekonomika stabili attīstās.
Iekšzemes pieprasījums ir bijis galvenais faktors, kas ceturkšņa izaugsmē veidoja 0,9 procentpunktus. Mājsaimniecību izdevumi joprojām bija galvenais virzītājspēks, ko atbalstīja augošais darba tirgus.
Faktiski otrais ceturksnis iezīmēja jaunu pagrieziena punktu, kad saskaņā ar Darbaspēka apsekojumu (EPA) nodarbināti bija vairāk nekā 22 miljoni cilvēku. Vienlaikus bezdarba līmenis samazinājās līdz 10,29%, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada, lai gan joprojām krietni virs eirozonas vidējā rādītāja.
“Sākotnēji tika prognozēts, ka Spānijas ekonomika līdz 2025. gadam sekos spēcīgai izaugsmes trajektorijai, un 2026. gadā tika prognozēta neliela palēnināšanās. Lielākā daļa prognožu paredzēja, ka IKP gada pieaugums 2025. gadā būs no 2,2% līdz 2,6%,” sacīja makroekonomikas profesore Evi Pappa no Karlosa III universitātes Madridē.
“Tomēr dati par 2025. gada pirmo un otro ceturksni liecina, ka Spānija pārspēj šīs cerības,” viņa piebilda.
Migels Kardosu-Lekurtuā, BBVA Research galvenais ekonomists, pastāstīja Euronews, ka Spānijas “izaugsmes dzinēji” tomēr mainās, jo ārvalstu tūrisms un valdības patēriņš palēninās.
Pēdējo ietekmē politiskā sadrumstalotība, kas neļauj apstiprināt jaunu budžetu, savukārt iekšzemes politika pārmērīga tūrisma apkarošanai palēnina ne-Spānijas iedzīvotāju tēriņus.
“Izaugsme tagad vairāk ir vērsta uz iekšzemes patēriņu un investīcijām,” sacīja Kardosu-Lekurtuā. “Tas notiek laikā, kad inflācija (enerģijas cenas) samazinās, nodarbinātības pieaugums joprojām ir spēcīgs, algas turpina pieaugt un procentu likmes samazinās. … Lai gan valdības patēriņš ir vājš, valsts investīcijas ir relatīvi spēcīgas, pateicoties ārkārtas fondiem, kas paredzēti plūdu upuru atbalstam Valensijā, un NGEU fondiem.”
Šķiet arī, ka Spānijas ekonomikai neizraisīs būtiska tieša ietekme no nesenā tirdzniecības nolīguma starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, kas ietver jaunu 15% tarifu daudziem ES eksporta produktiem uz ASV.
“Ņemot vērā Spānijas nelielo tirdzniecības daļu ar ASV un spēcīgo iekšzemes ekonomiku, tā izskatās labā pozīcijā, lai turpmākajos ceturkšņos turpinātu pārspēt eirozonu,” sacīja Anhels Talavera, Oxford Economics Eiropas ekonomikas vadītājs.
ING galvenais ekonomists Pīters Vandens Huts pastāstīja Euronews, ka otrdienas IKP dati nozīmē, ka Spānijas 2,6% gada izaugsmes mērķis ir “noteikti sasniedzams”. Viņš piebilda, ka procentu likmju samazinājums veicina arī būvniecības nozari Spānijā, atbalstot izaugsmi.