Vācijas parlaments otrdien pieņēma vēsturisku likumprojektu, kas atbrīvos rekordlielu valsts aizņēmumu līmeni aizsardzībai un infrastruktūrai, grozot valsts konstitucionālos fiskālos noteikumus.
Frīdriham Mercam bija nepieciešams divu trešdaļu vairākuma parlamentā atbalsts, lai viņa plāns atbrīvotu miljardus aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem.
Balsojums tika veikts parlamentā ar 513 balsīm par, kas ir vairāk nekā nepieciešamas 489 balsis. Lai likums kļūtu par likumu, vēl nepieciešams divu trešdaļu vairākums Bundesrātā, Vācijas augšpalātā, kas pārstāv vācu federālās zemes.
Izšķirošais balsojums Bundestāgā notika pēc nedēļu ilgām debatēm, kad Merca Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) un potenciālie koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) atklāja plānus atbrīvot simtiem miljardu tēriņus, atbrīvojot Vācijas konstitūcijā noteikto “parādu bremzi”.
Mercs saskārās saspringt pretestību, lai virzītu šo priekšlikumu pirms jaunā parlamenta sanāksmes 25. martā, kur galēji kreisajai partijai Die Linke un galēji labējai Alternatīva Vācijai (AfD) būs iespēja bloķēt šo paketi.
Zaļie sākotnēji nevēlējās piedāvāt savu atbalstu likumprojektam, līdz Mercs pagājušajā nedēļā deva partijai garantijas, ka 100 miljardi eiro no īpašā fonda tiks novirzīti klimata ekonomikas transformācijas pasākumu atbalstam.
Vēsturiskais darījums iezīmē pāreju no gadu desmitiem ilgā fiskālā konservatīvism. Saskaņā ar šo priekšlikumu, aizsardzības izdevumi, kas pārsniedz 1% no Vācijas iekšzemes kopprodukta, faktiski ir atbrīvoti no valsts “parādu bremzes”, kas tika ierakstīta konstitūcijā 2009. gadā.
Tiks izveidots arī īpašs fonds 500 miljardu eiro apmērā, lai nākamajā desmitgadē finansētu infrastruktūras projektus ārpus parastā budžeta un dotu Vācijas 16 federatīvajām zemēm rīcības brīvību aizņemties aptuveni 15 miljardu eiro apmērā.
Mercs, kurš visas savas karjeras laikā cīnījās pret parādu bremžu reformu, ir noteicis savu pagriezienu, kas ir nepieciešams, reaģējot uz mainīgo drošības ainavu.
“Mūsu draugi ES skatās uz mums tikpat ļoti kā mūsu pretinieki un mūsu demokrātiskās un uz noteikumiem balstītās kārtības ienaidnieki,” otrdien pirms balsojuma sacīja Mercs.
Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss aizstāvēja lēmumu atcelt fiskālos noteikumus, lai investētu Vācijas aizsardzībā, tostarp tās nožēlojami nepietiekami finansētajā armijā.
“Mūsu drošību nedrīkst apdraudēt budžeta ierobežojumi,” sacīja Pistoriuss, piebilstot, ka “ikviens, kurš šodien vilcinās, noliedz realitāti”.
Dažu no visstingrākajām kritikām parlamentā otrdien izpelnījās AfD un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas mēģināja izjaukt paketi, ierosinot pēdējā brīdī veikt izmaiņas.
Vācijas akciju tirgus un eiro reaģēja pozitīvi pirms balsojuma, kas, pēc ekspertu domām, spēj izvest Vāciju no tās divus gadus ilgās sliktās ekonomiskās izaugsmes.
Lielākā daļa ekonomistu atbalsta parādu ņemšanu, lai finansētu papildu drošības un aizsardzības vajadzības, taču vairākkārt ir norādījuši, ka infrastruktūras pakete būtu jāpapildina vai jāaizstāj ar spēcīgām reformām citās jomās, uzskata ekonomikas ideju laboratorija Ifo.
Ir ļoti nepieciešamas reformas birokrātijā, pensijās, enerģētikā, kā arī valsts lielā darbaspēka trūkuma risināšanā, norāda eksperti.
Berlīnē bāzētā ekonomikas pētījumu institūta DIW Berlin prezidents Marsels Fračers izdevumam Euronews atkārtoti uzsvēra: “Mums ir vajadzīgas birokrātijas un darbaspēka reformas citās jomās, lai šādas investīcijas vispār varētu īstenot.”
“Pakete būtu ļoti svarīgs solis pareizajā virzienā, taču ar to vien nepietiks. Mums ir nepieciešama parādu bremžu reforma, lai investīcijas infrastruktūrā, izglītībā, aizsardzībā pastāvīgi iekļautu federālajā budžetā.”