Jēlnaftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 4. marta pēc ASV militārajiem triecieniem Jemenas hutu grupējumam Sarkanajā jūrā nedēļas nogalē.
Agrīnās Āzijas sesijas laikā West Texas Intermediate (WTI) fjūčeru līgumi NYNEX paaugstinājās pat par 1,5% līdz 68,19 USD par barelu, un Brent fjūčeri ICE uzlēca par 1,42% līdz 71,58 USD par barelu, pirms atkāpās. Arī dabasgāzes nākotnes līgumu cena pieauga par gandrīz 1% līdz 4,14 USD par miljonu britu siltuma vienību (MMBtu) tajā pašā laika posmā.
Turklāt Ķīna paziņoja par īpašu plānu iekšzemes patēriņa palielināšanai, kā arī virkni pozitīvu ekonomikas datu, kas vairo pieprasījuma optimismu. Ķīnas mazumtirdzniecības apjomi šā gada pirmajos divos mēnešos pieauga par 4%, salīdzinot ar 3,7% pieaugumu decembrī.
Huti atsāk uzbrukumus Sarkanajā jūrā
Sarkanā jūra un Suecas kanāls ir nozīmīgi ceļi naftas un gāzes pārvadājumiem starp Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku. 2023. gada beigās Irānas atbalstītais hutu grupējums Sarkanajā jūrā sāka uzbrukumus tirdzniecības kuģiem pēc Izraēlas konflikta ar Hamās Gazā.
Sarkanās jūras nemieri iepriekš izraisīja kuģniecības izmaksu kāpumu, jo naftas un gāzes kravu pārvadājumi bija spiesti veikt garākus maršrutus. Pagājušajā nedēļā grupējums paziņoja, ka atsāks uzbrukumus pēc sešu nedēļu pamiera Gazā, Izraēlai apturot visu humāno palīdzību.
Sestdien ASV prezidents Donalds Tramps deva rīkojumu veikt militārus uzbrukumus hutu kaujinieku objektiem Jemenā, reaģējot uz traucējumiem kuģniecības maršrutos. Viņš vietnē Truth Social rakstīja, ka uzbrukumi amerikāņu kuģiem netiks pieļauti. Pentagona vadītājs Pīts Hegsets intervijā telekanālam Fox News sacīja, ka ASV militārie triecieni būs “nerimstoši”, līdz huti apturēs militāros uzbrukumus.
Jēlnaftas cenas atlec no vairāku gadu zemākajām vērtībām
Šī mēneša sākumā jēlnaftas cenas pagājušajā nedēļā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2021. gada novembra, jo ekonomiskās prognozes pasliktinājās globālā tirdzniecības konflikta laikā. Sarunas par pamieru, kuras mērķis ir izbeigt konfliktu Ukrainā, ir radījušas arī bažas par Krievijas ražošanas atgriešanos.
Februārī Ķīna ieviesa 10% nodevas jēlnaftai un 15% no ASV sašķidrinātajai dabasgāzei (SDG), reaģējot uz Trampa tarifiem. Pagājušajā nedēļā Tramps ieviesa 10% tarifu Kanādas naftai. Tikmēr OPEC+ nolēma aprīlī sākt palielināt savu ražošanu par 138 000 barelu dienā. Šie faktori veicināja jēlnaftas cenu kritumu, abiem etaloniem piedzīvojot strauju kritumu — Brent samazinājās par 16%, bet WTI — par 18% kopš janvāra vidus.
Pagājušajā nedēļā jēlnaftas cenas atkāpās no saviem attiecīgajiem vairāku gadu zemākajiem līmeņiem saistībā ar ziņām, ka ASV pastiprinās sankcijas pret Irānu. Saskaņā ar IVN Irāna veido 24% no Tuvo Austrumu naftas rezervēm un 12% no pasaules rezervēm.
Kopš 2022. gada, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tās naftas eksports ir palielinājies, pašreizējam piedāvājumam sasniedzot 1,5 miljonus barelu dienā jeb 1,4% no pasaules ražošanas.
Turklāt Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasa izmaiņas ASV pamiera līgumā, mazinot cerības uz tūlītēju pamieru Ukrainā.
Tomēr analītiķi sagaida, ka naftas cenu kāpumu ierobežos ekonomiskās bažas. “Ilgstošā nenoteiktība par ASV tirdzniecības politiku un pieaugošās bažas par ekonomikas perspektīvām ierobežo riska apetīti, ierobežojot naftas kāpumu,” sacīja Pepperstone pētniecības analītiķis Dilins Vu.
Naftas piedāvājums pārsniegs pieprasījumu 2025. gadā
Tomēr Starptautiskā Enerģētikas aģentūra pagājušajā nedēļā brīdināja, ka pasaules naftas piedāvājums varētu pārsniegt pieprasījumu par aptuveni 600 000 barelu dienā 2025. gadā.
ASV inventarizācijas dati liecina, ka iknedēļas krājumi ir palielinājušies sešās no septiņām nedēļām kopš janvāra vidus. Nedēļā, kas beidzās 7. martā, jēlnaftas krājumi pieauga par 1,45 miljoniem barelu pēc 3,6 miljoniem barelu iepriekšējā nedēļā. ASV jēlnaftas ieguve marta sākumā saglabājās gandrīz rekordaugstā līmenī – 13,58 miljoni barelu dienā.