ASV Federālo rezervju sistēma jau otro reizi pēc kārtas atstājusi nemainīgas procentu likmes, vienlaikus brīdinot, ka ir palielinājusies ekonomiskā nenoteiktība.
Lēmums, kas tika plaši gaidīts, saglabāja Federālo rezervju bāzes procentu likmi 4,3% robežās, kur tā ir kopš decembra.
Bankas publiskotās prognozes arī liecināja, ka politikas veidotāji šogad sagaida vājāku izaugsmi un straujāku cenu inflāciju nekā pirms dažiem mēnešiem. Tas rodas, pieaugot bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu ietekmi uz ekonomiku.
Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps ir paziņojis par jaunu tarifu ieviešanu, vienlaikus aicinot arī būtiski samazināt nodokļus, regulējumu un valdības izdevumus. Ekonomisti ir brīdinājuši, ka dažas no šīm politikām var izraisīt cenu kāpumu vismaz īstermiņā un palielināt nenoteiktību uzņēmumiem.
Analītiķi saka, ka bažas ir palīdzējušas arī veicināt izpārdošanu akciju tirgū, jo S&P 500 indekss no februāra nokritās par 10% atpakaļ līdz līmenim, kāds pēdējo reizi tika novērots septembrī.
Tomēr savā paziņojumā par likmēm Fed norādīja, ka ekonomiskā aktivitāte turpinājusi pieaugt “stingrā” tempā. Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels iepriekš ir teicis, ka viņš saskata nelielu risku pacietīgai pieejai, gaidot lielāku pārliecību par Baltā nama politikas ietekmi.
Taču dinamika ir palielinājusi izaicinājumu, ar ko saskaras Fed, kas pēdējo trīs gadu lielu daļu ir pavadījis, cenšoties saglabāt cenas stabilas un izvairīties no ekonomikas lejupslīdes.
Sākot ar 2022. gadu, tas ievērojami palielināja aizņēmumu izmaksas, lai atdzesētu ekonomiku un mazinātu spiedienu, kas izraisa cenu kāpumu.
Inflācija, cenu pieauguma temps, kopš februāra ir samazinājusies līdz 2,8%, bet joprojām pārsniedz bankas noteikto 2% mērķi. Jaunākās aptaujas arī liecina, ka sabiedrībā ir pieaugušas inflācijas gaidas, kas varētu apgrūtināt bankas darbu cenu stabilizācijā.
Mājsaimniecības, kas sagaida cenu pieaugumu, ir motivētas pirkt tagad. Taču tas var veicināt inflāciju, jo uzņēmumi reaģē uz pieaugošo pieprasījumu, vēl vairāk paaugstinot cenas.
“Problēma, ar kuru saskaras ASV, ir tā, ka inflācija joprojām ir galvenais risks un liecina par to, ka patērētāju gaidas atkāpjas no 2% mērķa,” sacīja Lindsija Džeimsa, Quilter investīciju stratēģe.
“Galvenie pieprasījuma rādītāji ASV var palēnināties, taču inflācija turpinās un pastāv, ja ierosinātā ekonomikas politika turpināsies.”
Prognozes liecina, ka politikas veidotāji tagad sagaida, ka inflācija šā gada beigās būs 2,7%, salīdzinot ar 2,5%, ko viņi prognozēja decembrī.
Viņi arī sagaida pieaugumu tikai 1,7% apmērā šogad, salīdzinot ar iepriekš paredzētajiem 2,1%. Politikas veidotāji joprojām norāda, ka viņi paredz samazinātas likmes līdz gada beigām.