Kad jūs pārāk daudz atdodat, jūs esat kā banka, kas tikai izdod naudu, bet nepieņem naudas ieguldījumus.
Vai jūs esat kādreiz dzirdējuši sakām “Labāk dot, nevis ņemt”? Es esmu pārliecināta, ka šis no pirmā acu uzmetiena pozitīvais kultūras koncepts ir pamatā tam, ka daudziem no mums ir tik grūti atļaut sev par sevi parūpēties.
Padomājiet par to. Mums taču ir iegalvots, ka ir jābūt labam draugam, sievai, meitai, darbiniekam, mātei, partnerim – tas nozīmē, jādod. Pat, ja mums tam nav laika, naudas vai enerģijas. Un ne tikai nedaudz atdot, bet dot, dot, kamēr nekas vairs nepaliek pāri.
Kad jūs pārāk daudz atdodat, jūs esat kā banka, kas tikai izsniedz naudu, bet nepieņem naudas ieguldījumus.
Nav jābūt ģēnijam, lai nojaustu, kā viss tādā gadījumā beigsies – ar bankrotu. Mēs pārāk daudz atdodam, pārāk maz atļaujam sev ņemt, un beigu galā paliekam emocionāli, fiziski un garīgi iztukšoti – bankrotējuši. Kaut arī dot citiem – tā ir labsirdības un mīlestības izpausme, bet līdz ar to savas veselības, labklājības un veiksmes atdošana nav ne labsirdība, ne mīlestība. Tāpēc, ka tur nav ne piliena mīlestības pret jums tik ļoti svarīgu cilvēku – jūs pašu.
Kā cilvēks, kas pielicis punktu kaislīgajai vēlmei pēc panākumiem, un Supersieviete, kurai teica, ka viņa var būt, kas vien vēlas un darīt, ko vien vēlas un, kad vien vēlas, es ilgus gadus atdevu pārāk daudz. Un man tik un tā katru dienu nākas sekot līdzi savam līdzsvaram atdot – saņemt.
Pāršķir lapu, izlasi rakstu līdz galam un atbrīvojies no šī ”netikuma”