7. Kāpnes.
Sarīkojiet sev 30 sekunžu skrējienu augšup un lejup pa kāpnēm – šis vingrinājums pastiprinās skābekļa pieplūdi smadzeņu limbiskajām daļām, kas atbild par emocionālā stresa pārvaldību.
8. Krāsas.
Psihologi ir atklājuši, ka zīmējumu krāsošanas divu-trīs minūšu garumā paaugstināta stresa gadījumā par piecām reizēm palielina iespējamību, ka darbi tiks pabeigti laikā. Tas ir, jūs varēsiet ne tikai pārdzīvot stresu, bet arī, iespējams, radīsiet kādu šedevru.
9. Hibiska tēja.
Kad organismā ir uzkrājušies pārāk daudz radikāļi, cilvēks sāk izjust trauksmes sajūtu un panikas stāvokli, kas stresam ir tik raksturīgi. Hibisks neļauj radikāļiem koncetrēties vienā vietā, tas radikāļus savā ziņā izšķīdina, un tādējādi palīdz organismam mazināt stresu, nepadarot jūs sagurušus.
10. Izvēzē rokas.
Daudziem cilvēkiem stress izpaužas tādējādi, ka plecu, kakla un mugurkaula jostas-krustu daļas muskuļi saspringst un zaudē savu elastību – no šejienes rodas arī galvas sāpes un sāpes mugurā. Šajā gadījumā var labi palīdzēt masāža vai arī peldēšana. Mājās un darbā var izpildīt vieglus atslābināšanās vingrinājumus: vajag riņķot rokas, saliekt tās uz dažādām pusēm, kā arī vajag vēzēt kājas.
11. Tīrīšana.
Lietu sakārtošana pa vietām palīdz sakārtot domas, koncentrēties. Turklāt kārtīgs plauktu, kastu, skapju sakārtojums sniedz savdabīgu psiholoģisku efektu – ārējo kārtību un organizētību cilvēks neapzinātu pārnes pats uz savu dzīvi.
12. Mirklis pārdomām.
Atrodiet iespēju palikt mājās viens, lai sakārtotu domas. Ieslēdziet iemīļoto mūziku, paņemiet no ledusskapja iemīļoto kārumu, iekārtojieties mīļotajā krēslā. Padomājiet, ko jūs visvairāk vēlētos, un uzrakstiet savu vēlēšanos uz papīra. Skaidra plāna sastādīšana palīdzēs tikt galā un noteikt tālāko rīcību.
13. Aromterapija.
Smaržas ir cieši saistītas ar emocionālo atmiņu. Tāpēc ir ļoti noderīgi, ja pie rokas ir aromāts, kas asociējas ar spēcīgas laimes sajūtu, sajūsmu, svētlaimi. Ieelpojiet to biežāk, tas palīdzēs saglabāt labu noskaņojumu.
14.Dejas.
Mājās obligāti dejojiet! Ritmiskas kustības mūzikas pavadībā palīdz mazināt stresu. Turklāt deja tiek uzskatīta par izklaidi, atšķirībā no treniņiem fitnesa klubā.