“Es pārāk maz laika pavadīju kopā ar pareizajiem, man tuvajiem cilvēkiem”.
Ja kāda iemesla dēļ jums ir grūti atrast laiku saziņai ar tiem, kuri jūs mīl un iedvesmo, tad noteikti izlabojiet šo kļūdu!
Tieciet vaļā no neobligātiem darbiem vai garlaicīgiem ieradumiem, un izmantojiet iegūto laiku saziņai ar tiem, kuri piepilda jūsu dzīvi ar gaismu.
“Es pārāk daudz turējos pie nekur nederīgām attiecībām”.
Izslēgt no dzīves destruktīvas attiecības ir ne mazāk svarīgi, kā ielaist tajās pareizos cilvēkus.
Vai tā būtu neveiksmīga mīlestība vai arī jūs bremzējošs draugs, izdomājiet veidu, kā iziet no šīm attiecībām un izveidot tādas, kas padara jūs stiprāku!
“Es piekritu uz kaut ko mazāku, nekā esmu vērta”.
Iespējams, jūsu iekšējais kritiķis burkšķ, ka jūs neesat pelnījusi to, ko vēlaties, vai arī, ka pamēģināt kaut ko jaunu, ir bīstami.
Bet neaizmirstiet: šis kritiķis ir vien jūsu pagātnes (bieži bērnības) neveiksmju atspulgs. Pacentieties nomainīt šos novecojušos un skatienus aizturošos ar pārliecību par to, ka jūs spējat visu, ko vien vēlaties!
LASI VĒL: Lūk, ko nozīmē šīs divas bedrītes uz sievietes muguras krustu zonā
“Es biju pārāk nepacietīga savos lēmumos un darbībās”.
Kad jūs jūtat, kā jūsos rodas nepacietība vai trauksme, izdariet dziļu ieelpu un lēnām samaziniet ātrumu.
Jūs noteikti nožēlosiet nepārdomātus lēmumus, kas pieņemti mirkļa iespaidā.
“Es pārāk bieži atradu sev attaisnojumu”.
Nav nekas vienkāršāks, kā atlikt visu uz vēlāku laiku, izdomājot sev bezgalīgus attaisnojumus. Tā jūs pārlieciniet pati sevi, ka it kā virzāties uz mērķi, bet tajā pašā laikā neko nedarāt.
Mācieties nemeklēt attaisnojumus!
“Es nēsāju masku, lai radītu iespaidu uz citiem”.
Visi mēs vēlamies patikt citiem cilvēkiem, bet nav nekā patīkama, ja tevi mīl par viltus tēlu, kuru tu radi apkārtējiem.
Daudz labāk ir dzīvot īstu dzīvi, saprotot, ka pareizie cilvēki spēs pieņemt un iemīlēt tevi tādu, kāda tu esi.
“Es pārāk daudz pārdzīvoju par nesvarīgiem sīkumiem”.
Protams, tagad liekas ļoti svarīgi uztraukties, ko vilkt mugurā uz svarīgu ballīti, vai pārdzīvot par to, ka kāds tev metro rupji atbildēja, bet ilglaicīgā perspektīvā tam visam nav nekādas nozīmes.
Centieties tikt vaļā no sīkiem kairinātājiem: apzinājos, pieņēmu, aizmirsu! Ja jūs nezināt, ko uzskatīt par sīkumu, uzdodiet sev šo pārbaudīto jautājumu: vai es par to pārdzīvošu pēc desmit gadiem?
“Es izvairījos no attīstības un pārmaiņām”.
Un visbeidzot: personīgā izaugsme – tas ne vienmēr ir patīkami, bet, ja jūs palaidīsiet garām iespēju attīstīties, tad to ļoti nožēlosiet.
Tieciet no nodzīvoto gadu bagāžas, meklējiet veidus, kā iziet ārpus savas komforta zonas – un pēc desmit gadiem jums nenāksies ar nožēlu atskatīties atpakaļ!