Mazais puika ne tikai izdzīvoja smagajos apstākļos, bet arī rūpējās par savu māti. Viņš nesa ūdeni, skaldīja malku, gatavoja ēdienu, rūpējās par savu gandrīz paralizēto māti. Un pa šo laiku neviens pats nenojauta, kas notiek tepat līdzās.
Un tikai pēc 8 gadiem, kad zēnam palika jau 16 gadi, viņa dzīves stāsts nonāca atklātībā.
No sākuma par viņiem rakstīja Permas laikrakstos, pēc tam par pārsteidzošo ģimeni tika veidots arī sižets televīzijā. Šī sižeta rezultātā ģimenei tika uzdāvināts jauns dzīvoklis labiekārtotā mājā, bet Vladislava mammu izmeklēja slimnīcā un nosūtīja uz atgūšanos sanatorijā.
Pats Vlads veiksmīgi pabeidza skolu un nu mācās par metinātāju vietējā tehnikumā.