Jaunlaulātie bija apprecējušies vien divas nedēļas atpakaļ. Vīrs, kaut arī ļoti mīlošs, nevarēja sagaidīt, kad varēs atpūsties pilsētā kopā ar saviem vecajiem draugiem. Tad nu viņš sacīja savai sievai: „Mīļa, es drīz būšu atpakaļ! Aiziešu uz bāru, jo gribu iedzert kādu aliņu!”
Sieva atbildēja: „Vēlies alu, mīļais?”
Viņa atvēra ledusskapja durvis un parādīja viņam 25 dažādu izskatu alus pudeles no 12 valstīm: Vācija, Nīderlande, Japāna, Indija utt.
Vīrs nesaprata, ko tagad darīt un vienīgais, kas viņam ienāca prātā bija: „Jā, diezgan neērti.. bet bārā.. nu tu zini.. bārā ir tās aukstās glāzes!”
Viņš vēl nebija pateicis savu sakāmo, kad sieva viņu jau pārtraucu un teica: „Vēlies aukstu glāzi, mīļais?”
Viņa izvilka no saldētavas alus kausu, kas bija tik ļoti auksts, ka no tā vēlās auksts tvaiks.
Vīrs izskatījās nedaudz bāls, teikdams: „Jā, saulīt, bet bārā viņiem ir ļoti labas uzkodas, kas ir pa iešām garšīgas.. Es nebūšu ilgi. Es apsolu, sarunāts?”
„Dārgais, tu vēlies uzkodas?”
Viņa atvēra krāsns durtiņas un no tās izvilka 5 veidu uzkodas: vistu spārniņus, cūku ādiņas, sēnes, bekona šķēlītes un citas..
„Bet, mīļā.. bārā.. tur var lamāties rupjiem vārdiem!”
„Ak, tu gribi rupjības, dārgais?”
„TAD KLAUSIES, TU ***! DZER SAVU SASODĪTO ALU NO TĀ ** ALUS KAUSA UN ĒD SAVAS STULBĀS UZKODAS, TĀPĒC, KA TAGAD TU ESI PRECĒTS UN TU NEKUR NEIESI! TU MANI SAPRATI, ***?!”
