Stefānija nu ir kļuvusi par pašnodarbinātu mājsaimnieci, taču viņa ir par to priecīga. Kā viņa pati stāsta, pēc ārstu teiktā, viņai bija atlikušas tikai pāris stundas, līdz viņas orgāni būtu sākuši atteikties veikt savas funkcijas, un pēc tam viņa būtu mirusi. Lai gan viņai tagad visu dzīvi būs jāstaigā ar kolostoma maisu, tas ir labāk nekā būt mirušam. Viņa varēs redzēt, kā viņas bērni uzaug!
Stefānija stāsta, ka viņa šo kolostoma maisu nēsā ar lepnumu. No sākuma viņa esot gribējusi to noraut nost un izmest atkritumos, taču tad viņa saprata, ka dzīve ir pārāk īsa, lai to neizbaudītu, un esot laimīga, ka viņai ir dota iespēja dzīvot, un viņa izbauda katru dienu, kas viņai ir dota. Taču viņa joprojām nespēj saprast to, kā iekaisis kakls varēja novest līdz kam šādam.