Iet laiks un viņas mīļo Salvi piemeklē infarkts, un viņa vairs nav. Tad Anna nolēma visus pārbaudīt, jo gadi iet un vajag taču kādam atstāt savu biznesu, dzīvokli, naudu, bet viņa nezināja – kam. Viņa izlikās slima, it kā viņai ar galvu nav viss kārtībā un sāka visus vērot. Ak Dievs, kas tad sākās, visas vārnas salidoja, sāka saimniekot mājās, bet rūpēties par slimnieci neviens negribēja un tikai māsasmeitas meitiņa viņu aprūpēja, mainīja pamperus, lasīja uz nakti, baroja, bet kopēja, kura bija pieņemta darbā nedarīja neko.
Un kādā jaukā dienā Anna izgāja pie saviem radiniekiem augstpapēžu kurpēs, sapucējusies. Visi sēdēja un nevarēja noticēt, ka viņa ir piecēlusies. Uzreiz parādījās muskuļoti puiši un arī notārs. Anna teica, lai visi nekavējoties pazūd no šīs mājas, bet muskuļotie puiši pārbaudīs viņu somas, lai tie neko nevarētu aiznest. Kad pienāca māsasmeitas kārta, sieviete pasauca notāru, lai viņi uzraksta atteikumu par meiteni. Viņi izdarīja visu ātri kā gribēja Anna . Visi aizgāja, bet meiteni viņa lūdza palikt.
Tagad šī meitene jau ir pieaugusi sieviete, kura mantojusi visu: biznesu, dzīvokli, naudu. Anna ar lietām vairs nenodarbojas, audzina mazbērnus. Radinieki gan centās ietekmēt Natāliju ( tā sauc šo meitenīti), bet par laimi viņa ir mantojusi ļoti stingru raksturu, it kā viņa būtu patiešām Annas meita. Natālija reizēm palīdz saviem radiniekiem, bet tikai tiem, kuriem tiešām nepieciešama palīdzība. Lūk tā ir jārīkojas ar skopiem radiniekiem – es uzskatu, ka Anna rīkojās pareizi.