Slimība bija tik agresīva, ka nepadevās nekādām operācijām. Ķīmijas terapija vienkārši nogalinātu mazulīti. Kad Abigaila nāca pasaulē, viņas vecāki zināja, ka viņai ir ļoti maz laika. Bet, kad viņi paņēma meitiņu rokās, viņi nespēja noticēt savai laimei. Mazulīte, smaidīja, rādīja mēlīti,kustināja rociņas… Viņa ne ar ko neatšķīrās no citiem bērniņiem! Ko tādu vecāki nebija gaidījuši.
Abigailai bija atlicis dzīvot vien dažas nedēļas, tāpēc vecāki paņēma viņu uz mājām, lai visu šo laiku varētu pavadīt kopā ar meitiņu un arī, lai ar viņu kopā būtu divgadīgā māsa Odrija. Fotogrāfe Mari Hužča šos aizkustinošos brīžus iemūžināja. ”Es gribēju parādīt cilvēkiem, ka savs skaistums var būt arī skumjās un bēdās”, – saka māksliniece.
”Parasti šādās traģiskās situācijās tu jūti bezcerību”, – saka Erika, -” tas tiesa. Bet klusuma un miera brīži uzveca mūsu skumjas. Abigaila nenomirs slimnīcā, plastikāta kastē. Aizejot no šīs pasaules, viņa apskaus visus tos, kuri viņu mīl!”
Vecākiem, kuri jebkad nonāks līdzīgā situācijā, Erika un Stivens iesaka: ”Mēs vienmēr gaidām sliktāko.Bet realitātē viss notiek pavisam citādi. Tu pārdzīvosi bērna slimību. Tu pārdzīvosi viņa nāvi. Dzīve – tas ir prieka un skumju rats.”
Šīs burvīgās fotogrāfijas ir kā apliecinājums tam, ka savi tuvinieki ir jāciena, kamēr viņi tev ir. Dzīve ir īsa un katra sekunde ir svarīga. Dažreiz, laikus neatklājot savas jūtas mīļajiem, mēs to varam nožēlot visu atlikušo dzīvi.
Avots: vrutmilife.com