Vēl viena dziļa ieelpa un ČIIIRK!
Galva griežas un viss ir pleķains.
Es laikam varētu atslēgties… jāpaliek pie samaņas… jāpaliek pie samaņas.
Vai es dzirdu rībam bungas?
Elpo, elpo… Ok, atgriežos normālā stāvoklī.
Gribu redzēt savu trofeju – matiņiem noklātu strēmeli. To, kas man sagādāja tik mežonīgas sāpes. Es gribu redzēt mirdzumu savā kājstarpē. Paceļu gaismā strēmeli…
Uz tās mav matiņu! Kur ir matiņi??
Kur ir vaksācija?
Lēnām paskatos uz leju ar joprojām uzstutētu kāju uz poda. Es redzu matiņus. Tos pašus, kam vajadzēja būt uz strēmeles. Pieskaros.. bāc, viss ir ar vasku! 🙁
Ar roku aptaustu savu visjutīgāko ķermeņa daļu un jūtu aukstu vasku un matiņus. Un tad es pieļauju vēl LIELĀKU kļūdu… Atceries, ka mana kāja vēl ir uz poda. Man radās ideja tāpēc noliku kāju uz grīdas.
Velna milti! Svētie velna milti! Mana dirsa ir totāli salipusi.
Pingvīngaitā staigāju pa vannasistabu, cenšoties izdomāt risinājumu un pie sevis domāju ”kaut tikai nesagribētos `pa lielam`”.
Kā lai izkausē vasku?
Karsts ūdens! Karsts ūdens izkausēs vasku!
Salaižu vannā karstāko izturamo ūdeni un iegremdējos tajā, lai noberzētu nost piekaltušos vaska pikučus.
NEPAREIZI!!!
Ūdens ir karstāks kā šķita sākumā. Bļin, tādā ūdenī pat cietumniekus nespīdzina!
Es laikam būšu aplaucējusies. Uzmini vienu lietu 😉 Jā tieši tā, karstais ūdens ne vella neatkusē auksto vasku!
Tagad vēl šausmīgāk par salipušu dirsu ir tas, ka man ir salipusi dirsa un vēl pielipusi pie vannas apakšas. 😀 Lai cik neapskaužamā situācijā biju, lai Dievs svētī to TopShop tirgoni, kurš pierunāja pieslēgt telefonu blakus vannai!
Piezvanu draudzenei, domādama, ka gan jau viņa ir izmantojusi auksto vasku un zina kādu īpašu noslēpumu, lai tiktu no tā vaļā. Izcils sarunās sākums “Čau, mana mindža un dibens ir pielipuši pie vannas”.
Viegls klusuma brīdis.
Viņa nezina nekādus noslēpumus, taču cenšas noslēpt no manis smieklus ”Mēs te runājam par vaigiem, caurumu vai mindžu?” viņa grib zināt.
Tagad viņa pat vairs nekautrējas slēpt savus smieklus no manis. Ātri izstāstu kā man tas gadījās un saņemu ieteikumu zvanīt uz norādīto palīdzības numuru.
Jā, noteikti. Šodien vairs neviens par mani nesmiesies!
Izejam cauri vairākiem iespējamiem risinājumiem un izlemju noskūt kā matiņus, tā arī vasku. Nav labāka sajūta par salipušu dibenu pie vannas atrodoties karstā ūdenī! :D:D
Es sāku skūt un AK SVĒTIE BUMBUĻI! Kliedziens visticamāk pamodināja manu draugu un bērnus no diendusas.
Šobrīd manas smadzenes vairs nedarbojas, gods ir sagrauts un esmu diezgan droša, ka vajadzēs pēctraumas stresa līdzekļus. Draudzene joprojām iesaka dažādus veidus, ko izprovēt līdz ieraugu savu glābēju – vaska noņemšanas līdzekli, kas iedots kopā ar paciņu.
Ko gan es varu zaudēt?
Bāc, kādas sāpes, bet vismaz nav tās trakākās šodien 😀
Tas darbojas!
Draudzene vēl reizi pasmejas par mani un noliek klausuli. Veiksmīgi nahrenizēju lieko vasku no saviem rozā (nu jau koši sarkanajiem) dārgumiem un atviegloti uzelpoju.
Paskatos uz leju. Bļin, joprojām esmu noaugusi ar matiņiem. Šķiet tie ir savairojušies 😀 Tāpēc nežēloju nevienu pašu un ar skuvekli glīti noskujos.
Neraža, tagad esmu dusmīga.
Vismaz nekas nesāp.
Nākamnedēļ grasos izmēģināt jaunu matu krāsu … ”
Es par saudzīgu pakalpojumu pie vaksăcijas speciālista! Kosmetologs Agnese Agata Medusone
[…] LASI VĒL: Vaksăcijas fanēm!!! Drausmīgs kājstarpes vaksēšanas stāsts! Diezgan smieklīgi gadījās […]