CDU līderis Frīdrihs Mercs atklājis plānus izveidot jaunu 500 miljardu eiro īpašu fondu, kura mērķis ir palielināt infrastruktūras un aizsardzības izdevumus.
Nedaudz vairāk kā nedēļu pēc uzvaras federālajās vēlēšanās Mercs paziņoja, ka viņa pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) kopā ar Bavārijas māsaspartiju (CSU) un iespējamo koalīcijas partneri sociāldemokrātiem (SPD) nākamnedēļ parlamentā iesniegs kopīgu likumprojektu, lai atvieglotu valsts parādu ierobežojumus.
“Es vēlos ļoti skaidri pateikt, ka, ņemot vērā draudus mūsu brīvībai un mieram mūsu kontinentā, mūsu aizsardzībai tagad ir jāpiemēro “viss, kas vajadzīgs”,” sacīja Mercs, otrdien preses konferencē Berlīnē runājot kopā ar SPD un CSU partiju līderiem.
“Papildu tēriņus aizsardzībai var segt tikai tad, ja mūsu ekonomika atgriežas pie stabilas izaugsmes ļoti īsā laika periodā… Tas prasa ātrus un ilgtspējīgus ieguldījumus mūsu infrastruktūrā,” viņš piebilda.
Grozījumi “Pamatlikumā”
Lai likumprojektus pieņemtu, nepieciešams divu trešdaļu vairākums parlamentā, kas nozīmē, ka Mercam atkārtoti jāsasauc aizejošais Bundestāgs, kas ievēlēts 2021. gadā, un jāiegūst Zaļo atbalsts.
Tas iezīmē nozīmīgu pāreju no Vācijas vēsturiski konservatīvās pieejas valsts aizņēmumiem. 2009. gadā Berlīne savā konstitūcijā iestrādāja parāda ierobežojošu punktu, kas ierobežo valdības aizņēmumus un nosaka strukturālo deficītu ne vairāk kā 0,35% apmērā no IKP.
Lai gan Mercs vēlēšanu kampaņas laikā nenorādīja uz šādu soli, CDU/CSU tagad aizstāv šo lēmumu, ņemot vērā nesenos globālos politiskos notikumus, tostarp saspringto sadursmi starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski Vašingtonā.
“Vācijai un Eiropai ātri jāstiprina savas aizsardzības spējas. CDU, CSU un SPD iesniegs ierosinājumu grozīt pamatlikumu, lai aizsardzības izdevumi virs 1% no IKP tiktu atbrīvoti no parāda ierobežojošā punkta,” preses konferencē norādīja Mercs.
SPD vadītājs Larss Klingbeils uzsvēra, ka investīcijas tiks veiktas ne tikai Vācijas bruņotajos spēkos, bet arī ievērojamā finansējuma programmā skolām, dienas aprūpes centriem un infrastruktūrai.
Atbilde uz paziņojumu par darījumu
Zaļo parlamenta grupas līdere Katrīna Drēge ir kritizējusi Mercu par nespēju iesaistīties dialogā ar viņas partiju pirms paziņojuma sniegšanas, norādot, ka CDU/CSU varētu iepriekš apspriest savus plānus ar zaļajiem, lai nodrošinātu vairākumu, kas nepieciešams, lai jaunievēlētajā Bundestāgā pieņemtu īpašu fondu.
Mercs arī saskāries ar kritiku par nespēju izklāstīt savus fiskālos plānus federālo vēlēšanu kampaņas laikā.
“Aizsardzība lielā mērā ir atbrīvota no parādu bremzes, īpašiem infrastruktūras projektiem atvēlot papildu 500 miljardus eiro, kā arī papildu parādus valsts budžetos! Tas ir valsts politikas jautājums,” saka vācu laikraksta WELT galvenā redaktora vietnieks Robins Aleksandrs.
“Tomēr ir arī taisnība, ka tas vairāk saskan ar to, ko Šolcs un Habeks ierosināja vēlēšanu kampaņas laikā, nevis ar pieeju, ko Mercs izmantoja Bundestāga vēlēšanu laikā,” viņš piebilst.
Līdzīgus komentārus par plānu izteica arī vācu laikraksta Spiegel žurnālists Markuss Feldenkirhens, norādot, ka “atbildīga ir vienošanās starp CDU/CSU un SPD par turpmāko politikas finansēšanu. Tas, ko topošā kanclera partija ierosināja par finansējumu vēlēšanu kampaņas laikā, bija pilnīgi bezatbildīgi. Tā nepārprotami bija apzināta maldināšana”.