11. septembrī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piedalījās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē, lai prezentētu Valsts kancelejas piedāvājumu tiesnešu un prokuroru atlīdzības reformai.
Saskaņā ar Satversmes tiesas uzdevumu un Ministru prezidenta rīkojumu, Valsts kancelejai jāsagatavo likumprojekts par tiesnešu darba samaksas sistēmas ieviešanu, kas nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam. Likumprojektā jāparedz arī valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošana, lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem varas dalīšanas principiem nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu atlīdzības sistēmu. Atlīdzības reformai jāstājas spēkā ar 2019. gada 1. janvāri.
“Izstrādājot redzējumu tiesnešu un prokuroru atlīdzības reformai, bija jāatrod balanss starp vairākiem būtiskiem principiem: mazināt atšķirību starp jauno un ilggadējo tiesnešu atalgojumu, tādējādi motivējot jauno paaudzi kļūt par tiesnešiem; darba samaksu noteikt tik konkurētspējīgu, ka tā nodrošina tiesnešu finansiālo drošību un neatkarību; darba samaksā ietvert saglabāšanas mehānismu jeb atbilstību valsts ekonomiskajai izaugsmei. Vēl viens no Valsts kancelejas piedāvājumiem ir integrēt darba samaksas mainīgo daļu pamatalgā,” norāda Jānis Citskovskis.
Valsts kanceleja Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē prezentēja šādu piedāvājumu tiesnešu un prokuroru atlīdzības reformai:
1. Balstoties uz veikto tiesnešu atlīdzību salīdzinājumu ar vidējo atlīdzību tautsaimniecībā starp dažādām valstīm, palielināt tiesnešu bāzes algu par vidēji 30 %, vienlaikus palielinot arī prokuroru atalgojumu. Tādējādi tiks nodrošināta konkurētspējīga un amata prasībām atbilstoša atlīdzība, kas būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros un citās valstīs;
2. Saglabāt esošos koeficientus, kas nosaka savstarpējo samēru starp tiesnešu un prokuroru algām, jo esošā attiecība starp amatiem (t.i., hierarhija) ir veiksmīgi darbojusies (korekcijas nepieciešamas tikai atsevišķiem amatiem);
3. Turpmāk algu pieaugumu nodrošināt, izmantojot tādu algas indeksācijas mehānismu, kas nodrošina mēnešalgas faktiskās vērtības nesamazināšanos un atbilstību tautsaimniecības attīstības tempam – aizpagājušā gada vidējās algas tautsaimniecībā pieauguma un inflācijas rādītājus proporcijā 50 % / 50 %. Šāda pieeja tiek izmantota Igaunijā, kā arī Latvijā pensiju indeksācijai;
4. Samaksas mainīgo daļu (piemaksas) daļēji integrēt pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās ilgstošai turpināšanai.
Pēc dalības Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē Valsts kancelejai jātiekas ar Tieslietu padomi un jāiesniedz likumprojekts Saeimā.