Teicu, ka man telefonā ir kopija, bet arī tas nederēja. Tā arī pakalpojumu nesaņēmām… Rezultātā veidojas absurda situācija – pakalpojuma sniedzējs (E.Gulbja laboratorija) faktiski neuzticas šīs valsts izsniegtajiem personu apliecinošajiem dokumentiem, kaut arī bērns tos bez vecāku klātbūtnes un dzimšanas apliecības oriģināla uzrādīšanas nemaz nevar saņemt. Arī ģimenes ārsta norīkojumam, kas tomēr satur tos pašus bērna personas datus, ko ID karte, nav absolūti nekādas nozīmes. Nozīmes nav arī bērna veselības stāvoklim, jo būtībā jau divas dienas bērns nevar saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību, ko garantē mūsu Sarversmes 111.pants. Jāsecina, ka, ja kaut kādu iemeslu dēļ bērnam līdz 14 gadiem nav iespējama vecāku klātbūtne, viņš vispār analīzes nodot nevar, līdz ar to nevar saņemt arī atbilstošu medicīnisko palīdzību. Vecmāmiņai, auklītei vai citai trešajai personai visticamāk būs nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara. Un kam ir domātas tās miljonus vērtās e-sistēmas, ieprogrammētie biometriskie dati, pirkstu nospiedumi, foto u.tml., ja man vienalga jānēsā līdzi “pirmdokumenta” oriģināls? Lai vai kā, esmu sapratusi, ka pēc 25.maija man rokassomiņā “mētāsies” visai neaizsargāti mana bērna fiziskās personas dati – bērna dzimšanas apliecība (jāizdomā tikai veids, kā to plāno papīrīti saglabāt ilgstošai lietošanai), jo nu jau vairs patiešām nezinu, kurā brīdī man ar to atkal kaut kas kādam būs vēlreiz jāpierāda…
P.S. Informācija, kas piestiprināta uz E.Gulbja laboratorijas pieņemšanas telpu durvīm, pacientus informē vien par to, ka analīzes var nodot tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu (ID karte, pase), neviena vārda par dzimšanas apliecību…
Izmisums… Bezspēcība… Dusmas…
Šķiet, ka jaunā fizisko personu datu aizsardzības regula (iespējams tās interpretācija) tikai vēl uzņem absurda drāmas apgriezienus
