Ārsti nostādīja sieviete fakta priekšā: vai nu aborts, vai dzemdības bez jebkādiem pretsāpju līdzekļiem, jo viņas ķermenis bija pārāk vājš. Visi domāja, ka topošā māmiņa atteiksies no bērniņa, jo mugurkaula lūzuma gadījumā, pastāv ļoti liela iespēja, ka viņa varētu neizdzīvot.
“Man teica, ka es varot veikt abortu, ja vēlos. Bet es nevarēju. Es jau jutu, kā mazulītis aug manī. Bija ļoti grūti, jo es pati par sevi nevarēju parūpēties. Staigāt bija ārkārtīgi sāpīgi. Taču es visu laiku domāju, ka šis bērniņš man netika dots tāpat vien.”
Apzinoties visas iespējamās sekas un ārkārtīgi lielās sāpes, Džemma pieņēma lēmumu dzemdēt bērniņu. “Es nodomāju – ja jau bērniņš izdzīvoja šo briesmīgo avāriju, tad viņam ir jādzīvo.”
- gada 2. maijā ārsti veica ķeizargriezienu, izmantojot visvājākās pretsāpju zāles un līdzekļus. Kad Džemma palūkojās uz savu tikko dzimušo bērnu, visas likstas un nedienas pazuda.
Pēc dzemdībām sievietei nācās pārciest vēl ļoti daudzas operācijas, taču mazais bērniņš ļāva viņai aizmirst par sāpēm. Pat būdama tik smagā stāvoklī sieviete nolēma riskēt, lai izglābtu veselas divas dzīvības. Uz šādu rīcību spējīgas vien visīstākās mātes.
[…] LASI VĒL: Pēc mopēda avārijas šīs sievietes iekšienē sāka kaut kas augt. Viņa pavēlēja ārstiem ats… […]