Saeimā 2018.gada 11.oktobrī otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz pienākumu darba devējiem darba sludinājumā norādīt attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Darba likums skar visus darba devējus un darbiniekus, tādēļ šāda iepriekš neizdiskutētā priekšlikuma atbalstīšana liek vērsties pie jums ar atklātu vēstuli.
Nevalstiskā organizācija – biedrība Latvijas Personāla vadīšanas asociācija (turpmāk tekstā LPVA), kas apvieno Latvijas personāla vadītājus, un savā ikdienas darbā saskaras ar Darba likuma normu praktisku piemērošanu, ir apkopojusi biedru sniegto informāciju LPVA rīkotajā aptaujā. LPVA biedru vairākums neatbalsta darba samaksas norādīšanu darba sludinājumā kā obligātu, likumā noteiktu prasību vairāku apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba samaksas apmēru nosaka, pusēm vienojoties. Tādējādi darba samaksas apmēru no vienas puses ietekmē potenciālā darbinieka kvalifikācija, pieredze un gaidas, no otras puses -organizācijas respektētais iekšējais un ārējais taisnīgums nodrošināt vienlīdzīgu darba samaksu līdzvērtīga darba veicējiem, kā arī finansiālās iespējas.
LPVA uzskata, ka būtu saglabājams līdzšinējais tiesiskais regulējums, ka darba devēji var norādīt algu darba sludinājumā, ja uzskata šādu rīcību par lietderīgu un pamatotu, jo ikviens darba devējs ir ieinteresēts piesaistīt kvalificētus un motivētus darbiniekus. Vienlaikus darba līgums ir civiltiesisks darījums, kurā abas puses vienojas par šī darījuma būtiskiem noteikumiem – veicamo darbu un darba samaksu. Nav tiesiska pamata, kas noteiktu sabiedrības interešu vārdā attaisnotu konkrētu pienākumu noteikšanu darba devējiem publiskot savu civiltiesisko darījumu noteikumus, tādējādi izpaužot uzņēmuma ierobežotas pieejamības informāciju. Darbaspēka resursi ir vērtība, no kā lielā mērā atkarīga komersantu konkurētspēja un izaugsmes iespējas. Augsta līmeņa vadītāju un speciālistu atalgojums ir katra darba devēja komercnoslēpums, un tā atklāšana kavētu godīgu darba tirgus konkurenci. Turklāt darbaspēkā deficīta apstākļos darba devēji veic visus iespējamos pasākumus darbinieku piesaistei un noturēšanai.
LPVA neizpratni rada grozījumu iesniedzēja, deputāta Riharda Kola, sniegtais pamatojums atalgojuma norādīšanai darba sludinājumā – vēlme darba meklētājiem aiztaupīt darba interviju apmeklējumu, ja darba samaksa neatbilst potenciālā pretendenta iecerei. Diemžēl, šāda pieeja neveicina pašu darba meklētāju motivāciju uzlabot savas kompetences un piemēroties darba tirgus prasībām, spēju kritiski izvērtēt savu vērtību darba tirgū, un būt gataviem sākotnēji strādāt par zemāku atalgojumu, bet nodrošinot personisko izaugsmi un iespēju turpmāk pretendēt uz arvien labāk atalgotiem amatiem. Latvijas darba tirgū ir vērojams būtisks darbinieku – speciālistu trūkums, kā rezultātā nereti atalgojums neatbilst darba produktivitātei. Obligāta darba samaksas publiskošana darba sludinājumos vēl vairāk veicinātu darba tirgus “uzkaršanu” un darbinieku mainību. Brīvi pieejama informācija par atalgojumu veicinātu darbinieku, jo īpaši augsti kvalificētu darbinieku, pārpirkšanu. Šādas tendences LPVA ieskatā negatīvi iespaidotu Latvijas ekonomiku kopumā – “burbulis” darba tirgū arvien palielinātos.
Lielā daļā uzņēmumu ir izveidota atalgojuma sistēma ar noteiktām algu robežām, vienlaikus nolīgtā alga ir atkarīga no konkrētā kandidāta pieredzes, sasniegumiem, zināšanām, prasmēm un spējām, tādēļ norādīt konkrētu amata algu sludinājumā nav iespējams un šāda pieeja arī nebūtu atbalstāma no personāla motivācijas viedokļa. Turklāt, likumprojektā noteiktās prasības iespējams izpildīt arī formāli, proti, publiskojot ļoti plašu algas amplitūdu, kā rezultātā objektīva informācija par plānoto atalgojumu netiktu sniegta.
Arī mūsu kaimiņu valstīs, Lietuvā un Igaunijā, ar kuriem pierobežā notiek darbaspēka kustība, likumdošana nenosaka darba sludinājumos publiski norādīt algas. Darba algas amplitūdas norādīšana darba sludinājumos apdraudētu uzņēmumu konkurētspēju darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā gan Baltijas reģionā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojektā darba sludinājumā noteiktais norādāmās informācijas apjoms ir vērsts tikai uz laika algas sistēmu. Atbilstoši Darba likumam darba samaksas organizācija var tikt noteikta gan pēc laika algas sistēmas, kas tai skaitā paredz arī stundas tarifa likmi, gan akorda algas sistēmas, kas paredz darba samaksu atkarībā no paveiktā darba daudzuma. Gadījumā, ja grozījumi tiek virzīti Saeimā 3.lasījumam, aicinām pārskatīt piedāvāto redakciju, lai tā atbilstu Darba likumā lietotiem terminiem, kā nerastos šaubas par tiesību normas piemērošanu.
Ievērojot iepriekš minēto, aicinām nevirzīt likumprojektu trešajam lasījumam, bet izvērtēt citus risinājumus darba tirgus stabilai un vienmērīgai izaugsmei.