Deils Kārnegijs radīja šo pozitīvās filozofijas, pozitīvās domāšanas skolu – “es neredzu negatīvo, es neredzu tumšo pusi”. Bet kāpēc jūs domājat, ka, neredzot negatīvo, tas izzudīs? Jūs vienkārši sevi muļķojat. Jūs nevarat izmainīt realitāti. Nakts vienalga pienāks. Jūs varat domāt, ka diena ilgst 24 stundas, taču no šīs jūsu domas tajā vietā, kur jūs dzīvojat, saule nesāks spīdēt 24 stundas no vietas.
Viss negatīvais ir tāda pati dzīves daļa kā pozitīvais. Tās līdzsvaro viena otru.
Ir vēl viena populāra grāmata, kas kļuvusi par šīs filozofijas ikonu, – “Domā un kļūsti bagāts”.
Kas attiecas uz Napoleonu Hillu, es atceros…, ka viņš pats bija nabadzīgs. Tas vien ir pietiekami spēcīgs arguments, lai apgāztu visu viņa filozofiju. Viņš kļuva bagāts, pārdodot savu grāmatu “Domā un kļūsti bagāts”. Viņu nepadarīja bagātu pozitīvā domāšana, bet gan visas pasaules muļķi, kas pirka viņa grāmatu. Viņu padarīja bagātu viņa darbs, pūliņi, ieguldījums.
Pirmajās dienās, kad iznāca viņa grāmata, viņš pats stāvēja grāmatu veikalos, dalīja autogrāfus un pārliecināja cilvēkus pirkt savu “brīnumgrāmatu”.
Un tā sagadījās, ka Henrijs Fords, izkāpis no savas pēdējā modeļa automašīnas, bija ienācis tieši tajā grāmatu veikalā, lai nopirktu kaut ko lasāmu. Viņš, redzēdams ļaužu pūli un autoru, kurš parakstījās uz grāmatu titullapām, vērsās pie veikala īpašnieka, jautādams, kas ir šis cilvēks. Grāmatnīcas īpašnieks atbildēja, ka tas ir kāds varens rakstnieks, kura grāmatas izķer kā karstu maizi. “Grāmata ir lieliska. Ieraugot nosaukumu vien, Jūs būsit pārsteigts. Padomājiet par tās iegādi – tās nosaukums ir “Domā un kļūsti bagāts”.”
Henrijs Fords bija gudrs – viņš piegāja pie rakstnieka, nopētīja viņu no galvas līdz kājām un otrādāk un pajautāja: “Vai Jūs šurp atbraucāt ar savu auto vai ar sabiedrisko autobusu?” Hills bija sašutis par šādu jautājumu un iebilda, ka viņš šeit atbild uz jautājumiem, kas attiecas uz grāmatu.
Fords pasmaidīja: “Jautājums ir par grāmatu.”
Hills atbildēja, ka šurp atbraucis ar autobusu, uz ko Fords viedi pasmaidīja: “Tas vien pierāda, ka jūsu grāmata ir maldināšana. Jums pat nav savas automašīnas, vai tad jūs nespējat domāt?” Viņš iedeva Hillam savu vizītkarti un teica, ka nopirks viņa grāmatu, ja viņš atbrauks pie viņa ar savu automašīnu, kuru būs nopelnījis, pateicoties domāšanai, nevis kaut kam citam.
Napoleons Hills uz brīdi zaudēja valodu, un tā runā, ka viņš tā arī nespēja sadūšoties un satikties ar Fordu vēlreiz, lai arī Hills bija kļuvis bagātāks, taču ne tik bagāts kā Henrijs Fords. Salīdzinājumā ar Fordu Hills joprojām bija nabadzīgs.
Tā vai citādāk Forda loģika ir skaidra. Nē, es neticu pozitīvās domāšanas filosofijai. Tā ir bīstama puspatiesība.”
Puspatiesība ir bīstama
Ošo apgalvo, ka, liekot sev domāt pozitīvi, jūs noliedzat dzīves realitāti un beigās saņemsit no dzīves sāpīgu sitienu.
“Jūs man jautājat, vai es esmu pret pozitīvo filosofiju? Jā, es esmu pret. Tāpat kā esmu pret noliedzošo filosofiju.
Esmu gan pret vienu, gan otru, jo abas šīs filozofijas atzīst tikai vienu fakta pusi un ignorē otru. Un atcerieties – puspatiesība ir daudz bīstamāka par meliem, jo agri vai vēlu meli tiks atklāti. Cik ilgi tie var palikt nepamanīti? Meli, protams, paliek meli. Tie ir kā kāršu namiņš – uzpūš neliels vējš, un kāršu namiņš sabrūk.
Taču puspatiesība ir bīstama. Jūs nekad nespēsit to atklāt, ja domāsit, ka tā ir patiesība. Tātad – lielākā problēma ir nevis meli, bet puspatiesība, kas izliekas par patiesību. Un tas tieši ir tas, ar ko nodarbojas šie cilvēki.”
Prāta negatīvās idejas ir jāatbrīvo nevis jāapspiež
Prāta negatīvās idejas ir jāatbrīvo nevis jāapspiež. Ošo apgalvo, ka apspiest negatīvas emocijas ir kaitīgi: “Prāta negatīvās idejas ir jāatbrīvo, nevis jāapspiež ar pozitīvām idejām. Jums ir jāveido apziņa, kas nav ne pozitīva, ne negatīva. Tā būs tīra apziņa. Tikai tīrā apziņā jūs dzīvosit īstu un laimīgu dzīvi. Jūs nemīlat kādu cilvēku, jums nepatīk daudzas lietas, jūs nemīlat sevi, jums nepatīk situācija, kurā atrodaties. Visi šie sārņi krājas jūsu zemapziņā, bet virspusē dzīvo liekulis, kurš saka: “Es visus mīlu, mīlestība ir svētlaimības atslēga.” Taču šī cilvēka dzīvē nav svētlaimības. Viņā iekšā ir elle. Viņš var mānīt citus un, ja viņš pietiekami ilgi melo citiem, viņš sāk melot arī pats sev. Taču tas nevedīs pie izmaiņām. Tā vienkārši ir dzīves izšķērdēšana, šo laiku vairs neatgriezt.”
Pozitīvā domāšana ir liekulības filozofija
“Pozitīvā domāšana – tā ir liekulības filozofija. Lūk, tāds būtu tās patiesais apzīmējums.
Kad jums gribas raudāt, tā jums māca dziedāt. Jūs to varat darīt, taču apspiestās asaras kādā brīdī izlīdīs uz āru. Dziesma, kuru jūs tajā brīdī dziedājāt, bija pilnīgi bezjēdzīga. Jūs to nejutāt, tā nenāca no sirds dziļumiem. Jūs to darījāt, jo šī filozofija liek izvēlēties pozitīvo.
Jūs nevarat radīt elektrību ar pozitīvo polu vien, ir vajadzīgs arī negatīvais pols.
Es esmu kategoriski pret pozitīvo domāšanu. Jūs būsit pārsteigti, ja jūs neizvēlēsities starp pozitīvo un negatīvo un paliksit bezizvēles apzinātībā – jūsu dzīve sāks izpausties ārpus pozitīvā un negatīvā, kas ir augstāk par šiem abiem, līdz ar to jūs neko nezaudēsit – nebūs ne negatīvā, ne pozitīvā, bet būs eksistenciālais.”
