Nippon Steel un US Steel trešdien paziņoja, ka ir pabeiguši savu “vēsturisko partnerību”, darījumu, kas dod ASV valdībai iespēju lemt dažos biznesa jautājumos.
Pitsburgā bāzētā uzņēmuma Nippon Steel pārņemšanu apgrūtināja nacionālās drošības bažas un prezidenta politika, noslēdzot darījumu vairāk nekā gadu pēc tam, kad US Steel akcionāri to apstiprināja.
Tas arī piespieda Nippon Steel paplašināt darījumu, tostarp pievienojot tā saukto “zelta akciju”, kas dod federālajai valdībai tiesības iecelt valdes locekli un piedalīties uzņēmuma lēmumos, kas ietekmē vietējo tērauda ražošanu un konkurenci ar ārvalstu ražotājiem.
“Kopā Nippon Steel un US Steel būs pasaulē vadošais tērauda ražotājs ar savā klasē labākajām tehnoloģijām un ražošanas iespējām,” paziņoja uzņēmumi.
Apvienotais uzņēmums kļūs par pasaulē ceturto lielāko tērauda ražotāju nozarē, kurā dominē ķīnieši, un, pēc analītiķu domām, Nippon Steel augstākās klases tehnoloģiju izmantos US Steel novecojušajos tērauda ražošanas procesos, kā arī apņemsies ieguldīt USD 11 miljardus (9,6 miljardus eiro), lai modernizētu US Steel ražotnes.
Apmaiņā Nippon Steel iegūst piekļuvi spēcīgam ASV tērauda tirgum, ko pēdējos gados pastiprinājuši tarifi prezidenta Donalda Trampa un bijušā prezidenta Džo Baidena laikā, norāda analītiķi.
Entonijs Rapa, Blank Rome jurists Vašingtonā, kurš konsultē firmas tirdzniecības, operāciju un investīciju jautājumos, sacīja, ka valdības iejaukšanās Nippon Steel un US Steel darījumā ir vēl viena pazīme tendencei, ka ASV arvien vairāk pielīdzina ekonomisko drošību nacionālajai drošībai.
Viņš neuzskata valdības iejaukšanos kā atslābinošu ārvalstu ieguldījumu, un teica, ka “zelta akciju” mehānisma izmantošana, lai mazinātu nacionālās drošības problēmas, visticamāk, nenotiks bieži – tikai jutīgos un sarežģītos gadījumos. Tomēr šī epizode varētu likt investoriem būt stratēģiskākiem attiecībā uz darījumiem, sacīja Rapa.
Džordžtaunas universitātes Globālā biznesa Baratas centra izpilddirektors Anils Khurana sacīja, ka ASV valdības interese par šo darījumu liecina par pieaugošo nozīmi, ko tā piešķir ekonomiskajai konkurencei ar Ķīnu.
Nippon Steel un US Steel neizplatīja ar Trampa administrāciju noslēgtā nacionālās drošības līguma kopiju.
Taču trešdienas paziņojumā uzņēmumi norādīja, ka federālajai valdībai būs tiesības iecelt neatkarīgu direktoru un iegūt “piekrišanas tiesības” konkrētos jautājumos.
Tie ietver Nippon Steel kapitāla saistību samazinājumus valsts drošības nolīgumā; mainot US Steel nosaukumu un galveno mītni; US Steel rūpnīcu slēgšana vai dīkstāve; ražošanas vai darba vietu pārvietošana ārpus ASV; konkurējošu uzņēmumu pirkšana ASV; un noteikti lēmumi par tirdzniecību, darbaspēku un ieguvi ārpus ASV.
Nippon Steel 2023. gada decembrī paziņoja, ka plāno iegādāties tērauda ražotāju par 14,9 miljardiem dolāru (13 miljardiem eiro) skaidrā naudā un parādos, un apņēmās saglabāt US Steel nosaukumu un galveno mītni Pitsburgā.
Apvienotā tērauda strādnieku arodbiedrība, kas pārstāv dažus US Steel darbiniekus, iebilda pret šo darījumu, un Baidens un Tramps abi apsolīja to bloķēt.
Baidens izmantoja savas pilnvaras, lai bloķētu Nippon Steel uzņēmuma US Steel iegādi ceļā no Baltā nama pēc Ārvalstu investīciju komitejas Amerikas Savienotajās Valstīs veiktās pārbaudes.
Pēc ievēlēšanas Tramps mainīja kursu, paužot gatavību izstrādāt vienošanos un pavēlot komitejai veikt atkārtotu pārskatīšanu.
Tad radās ideja par “zelta akciju” kā veids, kā atrisināt nacionālās drošības problēmas un aizsargāt Amerikas intereses vietējā tērauda ražošanā.
Cenšoties iekarot amerikāņu amatpersonas, Nippon Steel sāka pievienot saistības. Tie ietvēra US Steel iekļaušanu valdē, kurā bija vairākums amerikāņu un amerikāņu vadības komanda.
Tā apņēmās neveikt darbinieku atlaišanu vai rūpnīcu slēgšanu darījuma rezultātā vai neimportēt tērauda plātnes, lai konkurētu ar US Steel domnām Bredokā, Pensilvānijas štatā un Gerijā, Indiānā.
Galīgajā līgumā tā apņēmās ražot un piegādāt US Steel no vietējiem avotiem, piemēram, no kalnrūpniecības operācijām Minesotā, un ļaut US Steel veikt tirdzniecības darbības saskaņā ar ASV tiesību aktiem.
Tā arī uzņēmās vairākas lielākas kapitāla saistības ASV tērauda rūpnīcās, sasniedzot 11 miljardus USD (9,6 miljardus eiro) līdz 2028. gadam, teikts tajā.
Nippon Steel sacīja, ka ir sagaidāms, ka tā ikgadējā neapstrādātā tērauda ražošanas jauda sasniegs 86 miljonus tonnu, kas ir tuvāk mērķim 100 miljonu tonnu apmērā.