Neizturot dzemdības, jaunā māmiņa iekrita komā. Un te medmāsai ienāca prātā doma, kuru sākotnēji var uzskatīt par pilnīgām muļķībām

Šellija Koulija bija astotajā grūtniecības mēnesī. Pavisam drīz viņai un viņas vīram Džeremijam bija jākļūst par vecākiem savam pirmdzimtajam.

Bet diena, kuru laulātie tik ļoti ilgi gaidīja, gandrīz kļuva ģimenei par liktenīgu.

Dzemdības sākās ar ķeizargriezienu. Operācija beidzās veiksmīgi, un mazā Rilana nāca pasaulē absolūti vesela. Tomēr viņas jaunā māmiņa, neizturējusi dzemdības, iekrita komā.

“Ārsti izdarīja visu, ko vien varēja. Viņi bija pārliecināti, ka Šellija nomirs, – atceras Džeremijs, – tu esi tik laimīgs, ieraugot savu meitiņu…bet tajā pašā laikā tu saproti, ka tev ir uz visiem laikiem jāatvadās no savas sievas…To nevar izteikt vārdos”.

Pēkšņi medmāsai, kuru sauca Ešlija Manusa, galvā ienāca ģeniāla doma. “Mēs zinām, ka ādas kontakts starp māti un bērni palīdz mazuļiem.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru