– Es mazgāju logu no ārpuses (un mēs, starp citu, dzīvojam ceturtajā stāvā), un tad sajutu, ka krītu. Es izvēlos pa logu un kā akmens kritu lejup. Kamēr gāzos lejā, es pat nesapratu, kas notiek un nemēģināju domāt par to, kas notiks, kad nokritīšu. Zini, parasti, kad tuvojas traģisks brīdis (vismaz filmās tā notiek), acu priekšā mirgo bildītes, bet es neko nepaspēju aptvert. Par laimi, mums pagalmā ir iestādīta zālīte un augi: es ļoti veiksmīgi piezemējos. Kad piecēlos, sulīgi nolamājos. Šajā brīdī ieraudzīju kaimiņus, kas izbrīnīti lūkojās pa logiem. Berzējot savu sasisto sānu, es piecēlos un, lūk, tevi satiku.
Mani tik ļoti iespaidoja draudzenes stāsts, iedomājoties, kā tas būtu varējis beigties, ka sajutu asus dūrienus sirds apvidū.
Rezultāts ir ļoti interesants: draudzenei ir sasista mugura, zilumi un skrambas pa visu ķermeni, bet man ģībonis, pāris nosirmojuši mati un sirdslēkme.
Īsāk sakot, jūs droši vien noprotat, kurš kuram uz slimnīcu nesa augļus.
Draudzene ilgu laiku jokoja, ka mēs, vīrieši, esam vājais dzimums. Jā, un es arī prātoju, vai sievietes patiešām ir vājā dzimuma pārstāves.
Bet tagad logus mājās mēs paši vairs nemazgājam.
Avots: vranya.net