Māte un meita dzemdēja vienlaicīgi un samainīja bērnus

— Meitiņ, neuztraucieties, mēs ar tēti kaut ko izdomāsim.

Ļena bija ļoti satraukta. Sergejs mierināja viņu, baidījās ka ar bērnu kaut kas var notikt, bet tad pēkšņi iebļāvās:

— Ļena, es zinu, zinu, ko darīt! Marijai iedosim mūsu dēlu, bet viņas slimo bērniņu varam paņemt sev, varbūt tāpēc tu paliki stāvoklī, lai glābtu meitu ? Lai mūsu Maša ir laimīga!

— Tu pareizi runā, mīļais! Bet vai piekritīs Maša? Bet tad man vajag dzemdēt tūlīt, – tātad … Tūlīt piezvanīšu, lai ārsts veic man ķeizargriezienu šodien.

Ļenas māsas meita Taņa,  strādāja tajā dzemdību namā par vecāko medmāsu. Ļena piezvanīju viņai, lai apspriestu problēmu, bet tā uzreiz sāka izteikt līdzjūtību sakarā ar mazdēlu.

— Nē, es tev zvanu citā jautājumā, jādara tā un tā…Palīdzēsi?

Taņa novērtēja mātes pašaizliedzību un palīdzēja īstenot dzīvē viņas plānu. Kad māte un meita satikās dzemdību namā, Ļena tikko atgāja no narkozes, Marija atnāca viņu apraudzīt.

— Mamma, mamma, kas noticis? Kāpēc tev veica ķeizargriezienu?

— Nekas nav noticis, tikai mēs ar tēti nolēmām tev palīdzēt.

Ļena izstāstīja savu savu plānu meitai. Maša vispirms bija šokā, tad padomāja, un nosprieda piekrist. Tas ir vienīgais pieņemamais variants, lai nezaudētu savu vīru. Maša ļoti viņu mīlēju un zināju, cik stipri viņš gaidīja dēlu.

Taņa palīdzēja Ļenai pierunāt ārstu samainīt bērnu dokumentus, jo iemesls bija attaisnojošs. No dzemdību nama Marija rokās nesa brāli, bet Ļena mazdēlu.

Meitas ģimenē viss bija kārtībā. Sergejs un Ļena mazdēlu audzināja septiņus gadus, tad viņš nomira, tādi bērniņi nedzīvo ilgi.

avots