Iepriecinātie noziedznieki sāka uzlauzt vecās durvis. Viņas diezgan ātri padevās, un bandīti azartiski iebruka iekšā dzīvoklī.
Tas, kas notika tālāk, nelieši atcerēsies ilgu laiku.
No tumsas, pa gaiteni izskrēja liels suns, un metās virsū uz vienu no zagļiem, nogāza to uz grīdas un satvēra ar zobiem viņa kaklu. Otrs bandīts stāvēja, šausmās skatīdamās uz to, kā liels Kaukāza aitu suns nogāza viņa pārinieku uz grīdas. Lieta tāda, ka “Vasja, izrādījās trīsgadīgais suns – tieši šīs šķirnes pārstāvis, par kuru noziedznieki nav zinājuši.
Suni izveda pastaigāt agri no rīta vai vēlu naktī, pat kaimiņi par to uzzināja tikai pēc notikušā, jo arī riet Vasjam nepatika. Kluss un flegmātiķis suns, bet izrādījās, ka ir lieliska aukle un apsargs.
Saņēmis no saimnieces ierasto komandu “sargāt”, suns nogūlās gaitenī un, tiklīdz laupītāji iegāja dzīvoklī, izpildīja savu pienākumu. Vienu no bandītiem pūkains sargs sagrāba aiz kakla tā, ka viņš sastinga kā statuja, baidījās pakustināt pat ar pirkstu, ne dzīvs ne miris, bet otrs sēdēja gaiteņa stūrī un pēc pirmā kustības mēģinājuma, suns ierūcās, tā, ka viņam ātri vien pārgribējās mukt.
Runā, ka tā viņi arī nosēdēja, ne tikai līdz ieradās māte, bet pat līdz ieradās policija.
Tā viņiem arī vajag!