Kārnijs virza uz politiku “Pērc Kanādas transportlīdzekļus” un aptur elektrotransportlīdzekļu mērķus 2026. gadam

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ir apturējis galveno elektrotransportlīdzekļu pārdošanas mērķi, vienlaikus virzot uz politiku “Pērc Kanādas transportlīdzekļus”, jo viņa valdība risina ASV tirdzniecības politikas ietekmi.

Kanādas autoražotājiem vairs nebūs jānodrošina, ka līdz nākamajam gadam 20% no jauno automašīnu pārdošanas apjoma ir elektriskas, piektdien paziņoja Kārnijs. Jaunie noteikumi arī piešķirs prioritāti Kanādā ražotām precēm federālajiem līgumiem un ietvers fondu, lai palīdzētu uzņēmumiem izstrādāt jaunus produktus.

Šie soļi tiek veikti laikā, kad Kanādas ekonomika ir uzrādījusi vājināšanās pazīmes – augustā tika zaudētas 66 000 darbavietu un bezdarba līmenis pieauga līdz 7,1%.

“Mēs nevaram kontrolēt to, ko dara citas valstis,” sacīja Kārnijs. “Mēs varam kontrolēt to, ko mēs paši sev dodam – ko mēs paši sev būvējam.”

Lai gan elektroautomobiļu mandāts no nākamā gada tiks apturēts, ilgtermiņa mērķi – 60% līdz 2030. gadam un 100% līdz 2035. gadam – paliks spēkā.

Mandātu, kas pieprasa noteiktu skaitu jaunu nulles emisijas transportlīdzekļu, kas pārdoti Kanādā, 2023. gadā ieviesa Kārnija priekšgājējs Džastins Trudo. Otava arī uzsāks 60 dienu ilgu elektroautomobiļu mandāta noteikumu pārskatīšanu.

Saskaņā ar valdības datiem, nulles emisijas transportlīdzekļu pārdošanas apjoms pagājušajā gadā sasniedza 11,7% tirgus daļas.

Kanādas Konservatīvās partijas līderis Pjērs Poiljevrs piektdien žurnālistiem sacīja, ka Kārnijs ir “mainījis” savu iepriekšējo nostāju, iestājoties par benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļu aizliegšanu līdz 2030. gadam, un ir “beidzot atzinis, ka konservatīvajiem ir taisnība”.

Taču viņš teica, ka premjerministrs ir “neveikli atkāpies” tikai par elektroautomobiļu mandāta atlikšanu.

“Tātad tagad uzņēmumiem, kas citādi apsvērtu investīcijas automašīnu ražošanā šeit, Kanādā, šīs investīcijas būtu jāaptur, kamēr Marks Kārnijs vilcinās vēl vienu gadu,” sacīja Poilievre.

Prezidents Donalds Tramps ir noteicis 25% tarifus ārvalstu transportlīdzekļiem, lai gan ražotājiem Kanādā un Meksikā ir daži atbrīvojumi, un šis solis palīdzēs grūtībās nonākušajam sektoram pārvaldīt ASV tarifus, sacīja Kārnijs.

ASV ir arī noteikušas vispārēju 35% tarifu likmi Kanādas precēm. Lai gan lielākā daļa preču ir atbrīvotas saskaņā ar Kanādas, Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas nolīgumu, un daudzas preces joprojām var šķērsot robežu bez tarifiem, tādas nozares kā auto, tērauda un alumīnija ražošana ir smagi cietušas.

Piektdienas paziņojums tiek sniegts laikā, kad jauni skaitļi liecina, ka ekonomiskā nenoteiktība palēnina izaugsmi. Kanāda augustā zaudēja 66 000 darbavietu, galvenokārt nepilnas slodzes darba samazināšanās dēļ, piektdien paziņoja Nacionālā statistikas aģentūra.

Bezdarba līmenis pieauga par 0,2 procentpunktiem līdz 7,1% — augstākais rādītājs kopš 2016. gada maija, izņemot 2020. un 2021. gadu Covid pandēmijas kulminācijas laikā.

Šomēnes Kanāda atcēla daļu no miljardiem dolāru vērtajiem atbildes tarifiem virknei ASV produktu, cenšoties atsākt tirdzniecības sarunas ar Vašingtonu, kas koncentrējas uz nodevām šajās konkrētajās nozarēs.

Kārnijs šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka pirmdien viņam bija “laba saruna” ar Trampu par tirdzniecību, un viņš cer panākt zināmu atvieglojumu šīm nozarēm.

Otava arī sniegs atbalstu rapšu audzētājiem, kuriem pagājušajā mēnesī Ķīna noteica provizoriskus nodevas 75,8% apmērā sēklu importam.

Ķīnas nodevas tiek uzskatītas par atbildi uz Otavas 2024. gada oktobra 100% tarifu noteikšanu Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem, ievērojot ASV politiku.

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru