Un, ja agrāk viņa bija patiess draugs, kura palīdzēja savam vīram ar padomu un atbalstu, un ar kuru viņi ir izgājuši cauri visiem grūtiem laikiem, un apsprieda vairākus svarīgus jautājumus, un ir pieņēmuši tādus pašu vairākus ļoti svarīgus lēmumus, bet tagad tiem nav pat kopīgas tēmas sarunai.
Viņi sāk gulēt atsevišķi, atsaucoties uz dažādiem cēloņiem un pakāpeniski atdalās viens no otra tik daudz, ka viņi kļūst par svešiniekiem.
Lieta ir tāda, ka vīrs vienkārši pārstāj pamanīt sievas iekšējo pasauli, pieredzi un intereses. Ja viņa dzīvoja viņa dzīvi un ar problēmām, viņš nekad ar šādu dedzību neielūkojās viņas dzīvē un viņas problēmās. Un mēs, protams, runājam ne par ikdienas lietām.
Pat ja vīrietis pamana un novērtē mājas komfortu un kārtību, sievietes ieguldījumu bērna audzināšanā, sievietei ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Jā, viņš klausās viņu, bet nedzird, skatās uz viņu, bet neredz to.
Un, kad viņa zaudē visas cerības, ka viņas vīrs atkal būs tuvs viņai, kā agrāk, viņa zaudē interesi par viņu, viņa neredz jēgu turpmākai kopdzīvei, viņa nolemj pamest viņu.
Un šeit vīrietis jūtās pārsteigts – kāpēc viņa pameta? “Galu galā es viņai dodu visu, ko viņa grib, viņai ar mani nekā netrūkst, es viņu ar visu esmu nodrošinājis.”
Tikai tad, kad viņa ir aizgājusi, viņš saprot, cik ļoti viņa bija dārga viņam un ka patiesībā viņa visa dzīve griezās ap viņu, ka šī sieviete bija viņa dzīves jēga, tas viss tika darīts viņai, pat tad, kad viņa bija jauna meitene, laimīga, pilna mīlestības un cerību, ar kuru viss sākās un turpinājās.
Bet viņa ir aizgājusi un atgūt viņu atpakaļ, ir maz ticams, jo tas izpostīja viņas jūtas, un nogalināja viņā savu mīlestību ar vīrieša cietsirdību un vienaldzību.
Vīrieši, rūpējieties par savu mīlestību, novērtējiet savu sievieti, kas ir blakus tev, ar kuru tu esi izgājis caur ugunij un ūdenim. Kas ir gatavas dēļ jums uz visu. Nenogaliniet viņā sajūtu, visvieglāko mīlestības un maiguma sajūtu.