Sabiedriskā kustība “Maksa avansā” radās vēl 1999. gadā. Bet plašāku atpazīstamību šis fenomens ieguva, pateicoties tāda paša nosaukuma filmai. Galvenais šī projekta mērķis ir padarīt pasauli labāku un labsirdīgāku.
Ideja ir nesavtīgi palīdzēt nepazīstamam cilvēkam, bet viņam savukārt ir jāizdara kaut kas labs vēl kādam. Liekas, ka šai ķēdītei jau bija kādā vietā jāpārtrūkst, bet tā joprojām darbojas. Zemāk izklāstītais pārsteidzošais notikums tam ir apliecinājums!
Hetera Almonda ir karavīra mamma. Viņas dēls iziet pamata apmācības Fort Beningā – vienā no ASV kara bāzēm. Brīvdienās ģimene nolēma puisi apciemot un sagādāt viņam nelielu pārsteigumu. Tā kā viņam garšo suši, tad mamma un pārējie radinieki aizveda viņu uz japāņu restorānu “Samurai”.
Izbaudījuši pusdienas, sieviete paskaitīja, ka tuvinieku cienāšana viņai izmaksās aptuveni 100 dolārus. Viņa jau bija gatava saņemt rēķinu ar baismīgu summu, bet notika kaut kas pārsteidzošs: oficiante pateica, ka viņu rēķinu apmaksāja cilvēki, kuri sēdēja pie blakus galdiņa. Viņi vienkārši vēlējās pateikties jaunajam cilvēkam par dienestu armijā. Cilvēki uzskatīja, ka tas ir mazākais, ko viņi var izdarīt šajā situācijā. Apstulbusī ģīmene vēlējās viņiem pateikties, bet dāsnie cilvēki jau bija aizgājuši…
https://www.facebook.com/spotlightstoriesofficial/posts/1515137761851374:0
Apskatot ģimenes vakariņu fotogrāfijas, māte pamanīja, ka kādas fotogrāfijas aizmugurē ir redzama sieviete. Viņa bija viena no tiem apmeklētājiem, kuri apmaksāja viņu rēķinu restorānā. Tajā brīdī tika pieņemts lēmums padalīties ar šo neticamo stāstu sociālajā tīklā Facebook:
“Šajās brīvdienās es gribēju apciemot dēlu, kurš dienē Fort Beningā. Viņam ļoti garšo suši, tāpēc es nolēmu viņu iepriecināt, un mēs devāmies uz japāņu restorānu. Tur mēs aizrāvāmies un pasūtījām ēdienu par aptuveni 100 dolāriem. Kad pienāca laiks norēķināties, oficiante teica, ka mūsu rēķinu apmaksāja apmeklētāji, kuri sēdēja pie blakus galdiņa. Diemžēl viņi ātri aizgāja, un mēs nepaspējām viņiem pateikties. Bet es spēju noteikti to, kurš šo labsirdības žestu veica. Ģimenes vakariņās es nofotogrāfēju savu dēlu, bet viena no tiem, kas apmaksāja rēķinu, tika kadrā. Es šo sievieti personīgi nepazīstu, bet varu teikt, ka tas bija ļoti patīkami. Mēs ar prieku turpināsim šo labo lietu un tikpat nesavtīgi palīdzēsim kādam!”
Labi darbi vienmēr ieiet vēsturē. Labais vienmēr atgriezīsies pie tā, kas to veicis. Ja jūs iespaidoja šis stāsts, tad noteikti pastāstiet to saviem draugiem!
Avots: marketium.ru
…nu patiesi mīloša mamma ,tikai ar galvu nav viss kārtībā ! Nezin cik dēls var apēst suši ,un nezin cik tas viss izmaksās ! Nožēlojami ,ja ,,,cilvēki nedomā ar galvu !