❏Tie ir tie paši cilvēki, kuri slēpj savas asaras, par kurām mēs nekā nezinām.
❏Tie ir tie paši cilvēki, kuri jūtas vientuļi ļaužu pūlī.
❏Tie ir tie paši cilvēki, kuri skatās uz citiem mīlestības pārņemtiem un domā, kad tad tā būs arī viņiem.
❏Es zinu, ka jo vairāk cilvēku uzticējās tev, jo mazāk tu uzticies citiem. Tu iemācījies paļauties tikai uz sevi.
❏Es zinu, ka tu esi nogurusi tik smagi nopūlēties.
❏Visi domā, ka tas ir tik dabiski tev, bet tas tā nav.
❏Dažreiz tu domā, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, tāpēc, ka tu tik stipri mīli. Bet tu nemāki un nevari savādāk.
❏Cilvēki sajūsminās par tevi, bezbailīgu, mīlošu, gādīgu, bet viņi neredz tavas nogurušās acis, neredz kā izsmēlusies tava ticība, cik milzīga izaugusi tava vientulība.
❏Es gribu, lai tu zinātu, ka tu neesi tāda kā visi. Es gribu, lai tu zinātu, ka es lepojos ar tavu spēku. Ka reiz tas viss nesīs augļus, un tu satiksi to, kurš piepildīs tevi tāpat, kā tu piepildi citus.
❏Bet pagaidām turpini censties. Turpini turēties pie šī ticības gabaliņa, kurš tev vēl ir. Turpini būt pati. Esi tāda, kāda Tu esi, un nemainies.
❏Tevī ir tas, kas ir ļoti reti sastopams. Esi pati un reiz tava vientulība satiks to, kurš ieskatīsies tavās acīs un pateiks: „Beidzot!”.