Īrijas valdība šonedēļ noraidīja starppartiju ierosinājumu, kurā tā aicināja atturēt Īrijas Centrālo banku no Izraēlas obligāciju pārdošanas atvieglošanas.
Sociāldemokrātu iesniegtā un Sinn Féin, Darba un People Before Profit atbalstītā ierosinājuma mērķis bija bloķēt to, ko daudzi dēvē par “Izraēlas militāram obligācijām”.
Instrumenti sniedz ekonomisku atbalstu Izraēlai, kamēr tā veic militārās operācijas Gazā, un Īrijas Centrālā banka pašlaik apstiprina šo obligāciju pārdošanu ES tirgos.
Obligācijas, ko emitējušas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir jāapstiprina vienas dalībvalsts finanšu regulatoram, lai tās varētu pārdot vienotajā tirgū.
Likumprojekts cieta neveiksmi ar 85 balsīm pret un 71 par, saglabājot valdības nostāju.
Vairāki TD, Īrijas parlamenta deputāti, iebilda, ka Īrijai nevajadzētu iesaistīties finanšu instrumentos, kas finansē konfliktu Gazā. Centrālā banka lēsa, ka Izraēla no to pārdošanas ir ieguvusi no 100 līdz 130 miljoniem eiro.
Taoiseach Micheál Martin tomēr noraidīja apgalvojumus, ka Īrijas valdība ir līdzvainīga genocīdā, atļaujot veicināt obligāciju pārdošanu.
Neraugoties uz to, ka viņš publiski atzina Izraēlas uzbrukumu nopietnību Gazā, viņš apgalvoja, ka Īrijai ir jāiebilst pret militārajām darbībām juridiskos un diplomātiskos kanālos.
Tādējādi valdība apgalvoja, ka tā nevar likumīgi vadīt Centrālo banku, jo tā ir neatkarīga saskaņā ar Īrijas un ES tiesību aktiem.
Kad tas pats iebildums radās pagājušajā mēnesī, atbildot uz līdzīgu Sinn Féin ierosinājumu, partijas līdere Mērija Lū Makdonalda iebilda: “Mums ir vairāk nekā 20 lappušu neatkarīgs, stabils juridisks atzinums, kurā skaidri norādīts, ka likumprojekts atbilst Īrijas tiesību aktiem, Eiropas tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām.”
Saskaņā ar ES Prospekta regulu trešām valstīm, piemēram, Izraēlai, ir jāievēro informācijas atklāšanas un juridiskie standarti, lai emitētu obligācijas blokā. Ja šie standarti ir izpildīti, Centrālajai bankai nav tiesību noraidīt obligāciju pieteikumus.
“Centrālā banka nevar pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu par starptautisko tiesību pārkāpumiem vai iespējamiem pārkāpumiem. Tādas starptautiskās struktūras kā ANO vai ES nosaka, kā reaģēt uz pārkāpumiem vai iespējamiem starptautisko tiesību pārkāpumiem,” sacīja Centrālās bankas vadītājs Gabriels Makhloufs.
Viņš piebilda, ka Genocīda konvencija attiecas uz Īrijas valsti, nevis regulējošām iestādēm, piemēram, Centrālo banku.
Iemesls, kāpēc Īrijas Centrālā banka ir šī jautājuma pamatā — neskatoties uz to, ka Īrija ir viena no ES valstīm, kas ir visvairāk atbalstījusi Palestīnu, — ir Brexit. Kad Apvienotā Karaliste 2016. gadā balsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, Izraēla izvēlējās Īriju par mītnes dalībvalsti, lai apstiprinātu savas obligācijas. Pirms 2021. gada šī atbildība gulēja uz Apvienoto Karalisti.
Pašreizējā Izraēlas obligāciju prospekta termiņš beigsies septembrī, taču Centrālās bankas amatpersonas uzskata, ka Izraēlas varas iestādes, visticamāk, uzsāks atjaunošanas procesu vairākas nedēļas iepriekš.
Ja netiks ieviestas jaunas ES sankcijas vai izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos, Centrālajai bankai joprojām būs juridiski pienākums apstiprināt obligāciju prospektu neatkarīgi no politiskās nokrišņiem.
Tikmēr protestētāji jau vairākus mēnešus pulcējas pie parlamenta, Leinsteru nama un Centrālās bankas, pieprasot valdībai bloķēt Izraēlas obligāciju pārdošanu.