ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka ir veikts “ļoti veiksmīgs uzbrukums” trim kodolobjektiem Irānā.
“Irānas galvenās kodolbagātināšanas iekārtas ir pilnībā iznīcinātas,” televīzijas uzrunā Ovālajā kabinetā sacīja Tramps.
Pēc vairāku dienu ilgām pārdomām un ilgi pirms viņa paša noteiktā divu nedēļu termiņa, Trampa lēmums pievienoties Izraēlas militārajai kampaņai pret tās lielāko sāncensi Irānu nozīmē būtisku konflikta eskalāciju.
“Es domāju, ka tirgi sākotnēji būs satraukti, un es domāju, ka nafta atvērsies augstāk. Mums nav nekādu zaudējumu novērtējuma, un tas prasīs kādu laiku. Lai gan viņš to ir aprakstījis kā “izdarītu”, mēs esam iesaistīti. Kas notiks tālāk? Tas palielinās nenoteiktību un nestabilitāti naftas jomā,” norāda Marks Spindels, Potomac River Capitals vadītāj.s
“Es domāju, ka tas būs ļoti pozitīvs akciju tirgum. Es uzskatu, ka piektdien, ja jūs man jautātu, es būtu gaidījis divu nedēļu svārstības, tirgiem cenšoties analizēt katru informācijas lāsumu, kas nāk no Baltā nama, un es būtu teicis, ka būtu bijis labāk pieņemt lēmumu pagājušajā nedēļā,” sacīja Marks Maleks, Siebert Financial galvenais analītiķis.
ASV akcijas piektdien pabeidza nevienmērīgi nestabilā tirdzniecībā, Dow nedaudz pieaugot, savukārt S&P 500 kritās par divām desmitdaļām par vienu procentu, bet tehnoloģiju ziņā smags Nasdaq noslīdēja par pusi vienu procentu.
“Tāpēc tas būs pārliecinoši, jo īpaši tāpēc, ka šķiet, ka situācija ir vienreizēja, nevis tā, it kā (ASV) meklētu ilgstošu, ilgstošu konfliktu. Lielākais risks joprojām ir Hormuzas šaurums. Tas noteikti varētu visu mainīt, ja Irānai būs iespējas to slēgt.”
“Šī eskalācija varētu radīt pietiekamu spiedienu uz Irānu, lai tā panāktu Irānas atkāpšanos un pieņemtu vienošanos, kas deeskalē konfliktu un līdz ar to samazina naftas cenas. Visticamākais scenārijs: šis ASV uzbrukums varētu izraisīt konflikta uzliesmojumu, iekļaujot Irānu, kas reaģētu, vēršoties pret Amerikas reģionālajām interesēm, kas varētu ietvert Persijas līča naftas infrastruktūru tādās vietās kā Irāka vai pāreja caur Hormuzas šaurumu,” ziņoja Sauls Kavoničs, Mst Marquee vecākais analītiķis.
Viņš arī piebilda, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kā Irāna reaģēs tuvākajās stundās un dienās, taču tas var likt mums virzīties uz 100 dolāru naftu, ja Irāna reaģēs, kā viņi arī iepriekš ir draudējuši.
Ir daudz potenciālo seku, taču šķiet, ka triecieni bija mērķtiecīgi, diskrēti un diskriminējoši. Ja tā ir un ja nav apdraudēta Irānas naftas eksporta spēja, tad ekonomiskās sekas ir jāierobežo.
Īstermiņa naftas cenu kāpumu Fed uzskatīs mazāk par faktoru, kas palielina izejvielu izmaksas un veicina inflāciju, nevis kā nodokli patērētājiem, kas nomāc pieprasījumu. Diez vai varam gaidīt, ka tas iekļausies FED lēmuma aprēķinos, ja vien naftas cenu kāpums netiks noturēts.