Eiropas un eirozonas ekonomikas perspektīvas ir neskaidras tirdzniecības spriedzes un globālo risku, tostarp ASV tarifu draudu, dēļ. Lai gan globālā un reģionālā attīstība ekonomikā ir svarīga, cilvēki galvenokārt koncentrējas uz to, kā šie faktori ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Mājsaimniecībām inflācija ir viena no lielākajām bažām.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2024. gadā gada inflācija eirozonā, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), bija 2,4%. Šī kopējā inflācija atspoguļo kopējo patēriņa cenu pieaugumu.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2025. gada jūnija prognozēm, paredzams, ka inflācija eirozonā 2025. gadā samazināsies līdz 2,0 % un 2026. gadā vēl līdz 1,6 %, pirms 2027. gadā atgriezīsies 2,0 % līmenī.
Vienlaikus, pēc ECB datiem, enerģijas inflācija, domājams, saglabāsies negatīva līdz 2026. gada beigām un pēc tam 2027. gadā atkal pieaugs “ar klimata pārmaiņām saistīto fiskālo pasākumu” dēļ.
Starp 30 Eiropas valstīm, par kurām ir pieejami dati, gandrīz pusē no tām inflācija līdz 2025. gada beigām, salīdzinot ar 2024. gadu, tiek prognozēta pieauguma tendence.
Tomēr dažos gadījumos izmaiņas — vai tas būtu pieaugums vai kritums — ir ļoti nelielas, 0,3 procentpunkti (pp) vai mazāk.
Vislielākās paredzamās izmaiņas procentpunktu izteiksmē, domājams, būs Lietuvā, pieaugot no 0,9% līdz 4%, kam seko Latvija (1,4% līdz 3,6%). Tomēr 2025. gadā tās nebūs starp piecām valstīm ar visaugstāko inflāciju.
Lietuvā pieaugošajām pārtikas un enerģijas cenām ir būtiska ietekme uz inflācijas līmeņa paaugstināšanos. Latvijā pamatinflācija, kas neietver enerģiju un pārtiku, saglabāsies augsta spēcīgas algu izaugsmes dēļ, kas saistīta ar darbaspēka trūkumu, savukārt pārtikas cenas arī pieaug, liecina ESAO ziņojums.
Inflācijas pieaugums šajā periodā pārsniegs 1 procentpunktu arī Bulgārijā (1,4 pp) un Ungārijā (1,2 pp). Itālijā, Somijā un Īrijā inflācijas līmenis, domājams, pieaugs par 0,8 procentpunktiem vai vairāk.
Paredzams, ka laikā no 2024. līdz 2025. gadam Turcijā inflācija ievērojami samazināsies par 27,1 procentpunktu no 58,5% līdz 31,4%. Tomēr tā joprojām būs ārkārtīgi atšķirīga, jo Ungārijā tiek prognozēts otrais augstākais rādītājs Eiropā – tikai 4,9%.
Izņemot Turciju, lielākais inflācijas kritums šajā periodā tiek prognozēts Islandē (-2,4 procentpunkti), Zviedrijā (-1,5 procentpunkti) un Beļģijā (-1,4 procentpunkti).
Galvenās ekonomikas: Francijā būs viszemākā inflācija, Apvienotajā Karalistē – augstākā
Paredzams, ka 2025. gadā starp piecām lielākajām Eiropas ekonomikām Apvienotajā Karalistē būs visaugstākais inflācijas līmenis – 3,1%. Saskaņā ar ESAO datiem to veicina “valsts minimālās algas, darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksu un komunālo pakalpojumu rēķinu pieaugums”.
Turpretī Francijā 2025. gadā būs viszemākā inflācija – 1,2 %, pateicoties elektroenerģijas tarifu samazināšanai. ESAO norādīja, ka “ASV importa tarifiem ir tikai ierobežota ietekme, jo Francija ir maz pakļauta ASV tirgum”.
Tāpat 2026. gadā Francijā tiek prognozēts viszemākais inflācijas līmenis no piecām lielajām ekonomikām – 1,66 %, savukārt Apvienotajā Karalistē – visaugstākais – 2,28 %. Inflācija Itālijā tiek prognozēta 1,88 %, Spānijā – 1,91 % un Vācijā – 2,13 % apmērā.
Inflācijas prognozes no 2025. līdz 2026. gadam
Paredzams, ka inflācija 2026. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu samazināsies salīdzinājumā ar 2025. gadu, un tikai piecās valstīs tiek prognozēts pieaugums. Paredzams, ka Zviedrijā būs vislielākais pieaugums, pieaugot par 0,7 procentpunktiem no 1,3% līdz 2,0%, kam seko Francija ar pieaugumu par 0,5 procentpunktiem no 1,2% līdz 1,7%.
Tomēr Francijai joprojām būtu otrais zemākais inflācijas līmenis starp visām valstīm.
Izņemot izņēmuma valsti Turciju (-12,9 procentpunkti), lielākais kritums tiek prognozēts Igaunijā, Horvātijā un Lietuvā, katrā no tām samazinoties par vairāk nekā 1,5 procentpunktiem.
Starp lielākajām ekonomikām tiek prognozēts, ka Apvienotajā Karalistē būs 0,8 procentpunktu kritums, bet Spānijā – 0,5 punktu kritums.
ESAO prognozē, ka, izņemot Turciju (18,5 %), inflācija 2026. gadā nevienā citā Eiropas valstī nepārsniegs 3,7 %. Paredzams, ka inflācija svārstīsies no 0,6 % Šveicē līdz 3,6 % Ungārijā, kam sekos 3,4 % Rumānijā. Pārējās 27 valstīs inflācija, domājams, saglabāsies zem 2,8 %.
Ņemot vērā, ka Francija ir otra zemākā valsts pēc Šveices ar 1,7 % inflācijas līmeni, paredzams, ka daudzās valstīs inflācijas līmenis būs no 1,7 % līdz 2,7 %.