Pētījumā piedalījās 1600 cilvēki. Tas iesākās tad, kad vidējais dalībnieku vecums sasniedza 71 gadu. Turpmāko 6 gadu laikā 23 % respondentu, kas cieta no vientulības, nomira. Starp tiem, kuri varēja paļauties uz stipru ģimeni un bērniem, tādu izrādījās 14 %.
“Vajadzība, kuru mēs sevī nesam visas dzīves garumā, ir pavisam vienkārša: mēs gribam vismaz kādam kaut ko nozīmēt. Un gadu laikā šī vajadzība nekur nepazūd”, – stāsta pētījuma autore Barbara Moskovic.
Padzīvojušiem cilvēkiem attiecības ar tuviniekiem, it īpaši mazbērniem, ir vēl daudz svarīgākas nekā tās ir jauniem cilvēkiem. Papildus vēl visam, viņi ir lieliski draugi.
“Jo vecāks kļūst cilvēks, jo viņš ir iecietīgāks pret citu cilvēku nepilnībām. Jo retāk viņš kritizē citus. Un jo labāks draugs viņš kļūst. Turklāt tāda draudzība var jaunajiem daudz ko dot: padzīvojuši cilvēki zina, par ko ir vērts cīnīties, bet par ko – nav”.
Tā kā uzaiciniet savus vecākus ciemos pie sevis vismaz uz svētkiem. Veiciniet savos bērnos mīlestību pret saviem vectētiņiem un vecmāmiņām. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka tās ir ļoti svarīgas lietas visām paaudzēm. Un, iespējams, tā arī ir viena no pilnīgas laimes sastāvdaļām!