ES ir pieprasījusi Pekinai atcelt “nepamatotas” sankcijas pret divām Lietuvas bankām strīdā, kas sakņojas arī ilgstošajā saspīlējumā saistībā ar Taivānu.
Eiropas Savienība aicināja Ķīnu atcelt sankcijas, kas noteiktas divām Lietuvas bankām, atriebjoties par ES sodiem Ķīnas aizdevējiem, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Pekina šonedēļ paziņoja par pasākumiem pret Urbo Bank un Mano Bank, neskatoties uz to, ka šīs Lietuvas bankas nedarbojas Ķīnā, piešķirot Pekinas solim lielā mērā simbolisku raksturu.
Tomēr šie aci pret aci pasākumi uzsver pieaugošo plaisu starp Briseli un Pekinu par Ķīnas atbalstu Krievijai tās militārajās darbībās pret Ukrainu.
ES galvenajā mītnē Briselē Eiropas Komisijas pārstāvis Olofs Gils aizstāvēja bloka sankcijas pret Ķīnas bankām.
Ķīnai “jārespektē problēmas, ko esam konstatējuši,” sacīja Gils. “Mūsu sankcijas ir mūsu centienu centrālais elements, lai samazinātu Krievijas militārās mašīnas efektivitāti.”
Viņš teica, ka Komisija neuzskata, ka Ķīnas pretpasākumiem “ir kāds pamatojums vai tie ir balstīti uz pierādījumiem, un tāpēc mēs aicinām Ķīnu tos atcelt jau tagad.”
ES sankcijas pret Krievijas iebrukumu Ukrainā
ES jaunākajā Krievijas sankciju paketē, kas tika pieņemta jūlijā un stājās spēkā 9. augustā, bija iekļauta Heihe Rural Commercial Bank un Heilongjiang Suifenhe Rural Commercial Bank. Bloks apsūdzēja tās kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanā, kas palīdz Maskavai izvairīties no ierobežojumiem.
Skaidrojot sankcijas pret Lietuvas bankām, Ķīnas ministrija norādīja, ka ES sankcijas pret Ķīnas uzņēmumiem “nopietni negatīvi ietekmē Ķīnas un ES ekonomiskās un tirdzniecības attiecības un finanšu sadarbību”.
Lietuvas bankas un valdība paziņoja, ka sankcijas nav gaidāmas, taču tām, visticamāk, būs maza praktiska ietekme.
“Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes ne uz valsts finanšu sistēmu, ne uz pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir vērsti uz vietējo tirgu,” trešdien paziņojumā norādīja Lietuvas Banka.
Arī Urbo Bank administrācijas vadītājs Marius Arlauskas sacīja, ka “tā kā mums nav nekādu biznesa partnerattiecību ar Ķīnas fiziskām vai juridiskām personām, sankcijas neietekmēs Urbo Bank darbību un prudenciālo noteikumu īstenošanu”.
Kāpēc Ķīna ir izvēlējusies Lietuvu
Baltijas valsts jau gadiem ilgi ir izpelnījušās Ķīnas dusmas. Pekina 2021. gadā izraidīja Lietuvas vēstnieku, reaģējot uz to, ka Lietuva atļāva Taivānai atvērt sadarbības biroju Viļņā, Lietuvas galvaspilsētā. Ķīna uzskata Taivānu par separātistu provinci un aizliedz citām valstīm veidot oficiālas attiecības ar Taipeju.
Taivāna jau sen ir centusies veidot ciešākas attiecības ar Baltijas valstīm, atsaucoties uz to iepriekšējo pieredzi autoritāra režīma laikā un daudzpartiju demokrātijas un liberālo vērtību pieņemšanu.
2024.gadā Lietuva izraidīja Ķīnas diplomātus pēc tam, kad Ķīnas kuģis nonāca aizdomās izmeklēšanas laikā par divu zemūdens datu kabeļu pārraušanu. Viens no tiem atrodas zem Baltijas jūras starp Lietuvu un Zviedriju.