Jauns tirdzniecības spriedzes vilnis atklājas starp Eiropas Savienību un Ķīnu tikai dažas nedēļas pirms izšķirošā samita Pekinā, kas paredzēts 2025. gada jūlija vidū.
Ceļš uz diplomātisko atsākšanu ES un Ķīnas attiecībās ir bruģēts ar pieaugošiem tirdzniecības pasākumiem, kas met ēnu uz centieniem atvieglot ieilgušos strīdus.
Otrdien Ķīnas varas iestādes paziņoja par savas antidempinga izmeklēšanas pagarināšanu par sešiem mēnešiem par cūkgaļas importu no ES, pamatojot aizkavēšanos ar lietas sarežģītību.
Izmeklēšana sākotnēji tika uzsākta 2024. gada jūnijā, un tagad tā turpināsies līdz gada beigām, un tās mērķis ir cūkgaļas eksports vairāk nekā 1,75 miljardu eiro apmērā, īpaši no Spānijas, Nīderlandes un Dānijas.
Paziņojums nāca klajā ar brīdi, kad Brisele un Pekina cenšas stabilizēt attiecības, neskatoties uz gadiem ilgo berzi, ko saasina ASV prezidenta tirdzniecības konflikts pret Ķīnu un mainīgā globālā kārtība. Būtisks pavērsiens šajā procesā būs ES un Ķīnas samits, kas tagad apstiprināts 2025. gada jūlija otrajā pusē Pekinā.
Taču Ķīnas veiktā izmeklēšanas pagarināšana par cūkgaļas importu liecina, ka tirdzniecības attiecības starp ES un Ķīnu joprojām ir saspringtas, un katra puse savās sarunās izmanto jutīgas nozares, piemēram, elektriskos transportlīdzekļus ES un lauksaimniecību Ķīnai.
Cūkgaļa ir stratēģiski nozīmīgs produkts abām pusēm: Ķīna ir pasaulē lielākais patērētājs, un ES lauksaimnieki eksportē ievērojamu daudzumu subproduktu, piemēram, ausis, pēdas un mēles, kas ķīniešu virtuvē tiek augstu novērtēti, bet citos tirgos tiem ir maza vērtība.
Tomēr cūkgaļas izmeklēšana tiek uzskatīta mazāk par patiesu tirdzniecības problēmu, bet gan par sarunu zīmi plašākās tirdzniecības sarunās.
EV pret cūkgaļu: sviras spēlē
Cūkgaļas zonde tiek plaši interpretēta kā Ķīnas atbilde uz ES neseno lēmumu Ķīnā ražotiem elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV) noteikt tarifus līdz 45% apmērā. Brisele apgalvoja, ka tarifi ir nepieciešami, lai neitralizētu valsts subsīdijas un novērstu tirgus izkropļojumus, jo Ķīnas elektromobiļu ražotāji strauji palielina savu klātbūtni Eiropā.
To paziņošanas laikā Ķīna asi kritizēja ES EV tarifus kā protekcionistiskus, brīdinot par “nepieciešamajiem pasākumiem”, lai aizstāvētu nacionālās intereses, norādot, ka otrdienas cūkgaļas zondes pagarināšana tagad varētu būt daļa no plašākas stratēģiskas spēles.
Galvenās diskusijas par elektromobiļu tarifiem nesen notika Parīzē, kur Ķīnas tirdzniecības ministrs Vans Ventao tikās ar ES tirdzniecības komisāru Marošu Šefčoviču sarunās, kas aptvēra arī plašākas problēmas, piemēram, retzemju zemju eksporta kontroli un piekļuvi publiskajam iepirkumam.
Sarunu pamatā ir iespējamā pāreja no soda tarifiem uz minimālo cenu sistēmu Ķīnas EV. Šīs pieejas mērķis ir risināt ES bažas par negodīgu konkurenci, vienlaikus izvairoties no tiešiem tirdzniecības šķēršļiem, kas varētu kalpot par paraugu turpmākajām augsto tehnoloģiju tirdzniecības sistēmām.
Vēl viens potenciāls uzliesmošanas punkts ir Ķīnas retzemju minerālu eksporta ierobežojumi, kas ir būtiskas sastāvdaļas daudzām ES ražošanas nozarēm. Lai gan sākotnēji tie bija vērsti uz Amerikas Savienotajām Valstīm, šie ierobežojumi ietekmē Eiropu, un tagad tie ir daļa no plašāka Ķīnas sviras līdzekļu kopuma.
Tagad ES cer, ka šie ierobežojumi drīzumā tiks atcelti, un pievērsās šim jautājumam Parīzes sarunās pagājušajā nedēļā.