Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) informē, ka pēc 6. un 7. augustā veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm oficiālajās peldvietās ir noteikts aizliegums peldēties Šūņu ezera peldvietā, Daugavpilī, kurā konstatēts augsts mikrobioloģiskais piesārņojums, bet pārējās 55 oficiālajās peldvietās peldēties ir atļauts. Arī zilaļģu masveida savairošanās oficiālajās peldvietās nav novērota.
Pēc iedzīvotāju un/vai pašvaldību sniegtās informācijas aizdomas par potenciāli toksisko zilaļģu savairošanos joprojām pastāv šādās neoficiālajās peldvietās: Ādažu un Garkalnes novada Lielā Baltezera peldvietās, Mazā Baltezera peldvietā Alderos, Daugavas peldvietās Lielvārdes novadā “Austriņu ceļš un “Daugavas iela”, Salaspils novadā Saulkalnes peldvietā un peldvietā pie Rīgas HES, Aizkraukles peldvietā Daugavas kreisajā krastā pie Pļaviņu HES.
Ķīpsalas peldvietā Rīgā, Daugavā pie Vanšu tilta, kur pastāvēja aizdomas par zilaļģu masveida savairošanās iespēju, tā tomēr nav notikusi, aicinām peldētājus sekot līdzi vizuāli novērojamām ūdens kvalitātes izmaiņām.
Turpinoties karstam un sausam laikam zilaļģu savairošanās risks joprojām pastāv daudzās vietās, tāpēc Inspekcija aicina iedzīvotājus īpaši izvērtēt peldvietas izvēli un tās ūdens kvalitāti, ja neizmantojat oficiālās peldvietas. Pirms peldēšanās izvēlētajā ūdenstilpē, īpaša uzmanība jāpievērš šādiem aspektiem: netipiska ūdens krāsa un smarža, virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas), peldoši un citi atkritumi ūdenī, zilaļģu masveida savairošanās, par ko liecina duļķains zilgani zaļš ūdens un tādas pašas krāsas plēve virs ūdens un saskalojumi krastā.
Vēršam uzmanību, ka Inspekcija ir saņēmusi informāciju no vairākiem iedzīvotājiem, kuriem pēc peldes atsevišķās neoficiālajās peldvietās novērotas alerģiskas ādas reakcijas (nieze, izsitumi). Ja attiecīgajā peldvietā nav novērota zilaļģu savairošanās masveidā, tad šos simptomus nav iespējams viennozīmīgi attiecināt uz ūdens kvalitāti, jo ādas alerģijas cēloņi var būt ļoti dažādi, t.sk. kukaiņu kodumi ūdens tuvumā, pat saules radiācijas iedarbība, pārtikas izsauktas alerģijas (jo īpaši bērniem) u.c. Ja šādus simptomus peldētājiem, jo īpaši bērniem novēro jau vairs ne tikai atsevišķos gadījumos, tad var rasties aizdomas par t.s. “peldētāju niezi” (sīkāk par to lasī šeit).
Novērojot iepriekš minētās pazīmes, vai rodoties aizdomām, ka peldūdens kvalitāte ir pasliktinājusies, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt Inspekciju, aizpildot anketu Inspekcijas tīmekļa vietnes www.vi.gov.lv sadaļā “Vides veselība” -> “Peldūdens” -> “Iedzīvotāju līdzdalība peldūdens kvalitātes novērojumos”.
Visa informācija par oficiālajām un neoficiālajām peldvietām, kurās tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte, pieejama Inspekcijas tīmekļa vietnes www.vi.gov.lv sadaļā Vides veselība – Peldūdens – Peldūdens monitorings.
Ūdens kvalitāti 56 oficiālajās jūras un iekšzemes peldvietās Inspekcija pārbaudīs līdz 15. septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Nākamās plānveida analīzes tiks veiktas septembra sākumā.