Federālo rezervju sistēmas uzraudzības priekšsēdētāja vietniece Mišela Boumena sestdien paziņoja, ka nesenie vājie Darba dati uzsver viņas bažas par darba tirgus nestabilitāti un stiprina viņas pārliecību par savu prognozi, ka šogad, visticamāk, būs trīs procentu likmju samazinājumi.
Boumena bija viena no diviem Federālo rezervju sistēmas pārvaldniekiem, kas pagājušajā mēnesī nepiekrita ASV centrālās bankas lēmumam atstāt īstermiņa aizņēmumu izmaksas 4,25–4,50% diapazonā, kur tās ir bijušas kopš decembra.
Lielākā daļa Federālo rezervju sistēmas amatpersonu ir bijušas piesardzīgākas attiecībā uz zemākām likmēm, ņemot vērā potenciālu, ka, viņuprāt, Trampa administrācijas tarifi varētu traucēt progresu inflācijas samazināšanā līdz Federālo rezervju sistēmas 2% mērķim. Tomēr pēdējās dienās vairāki Federālo rezervju sistēmas politikas veidotāji, šķiet, ir pietuvojušies samazinājumu atbalstam.
“Rīcība pagājušās nedēļas sanāksmē būtu proaktīvi nodrošinājusi turpmākas darba tirgus apstākļu erozijas un turpmākas ekonomiskās aktivitātes vājināšanās risku,” Boumena sacīja piezīmēs, kas bija sagatavotas iesniegšanai Kanzasas Banku asociācijai.
Boumenas piezīmes vēl vairāk atspoguļoja viņas bažas par darba tirgus lejupslīdi, nekā atspoguļojās viņas pēc sanāksmes sniegtajā skaidrojumā par viņas balsojumu par politiku.
Darba departamenta ikmēneša nodarbinātības ziņojumā pagājušajā piektdienā tika norādīts, ka bezdarba līmenis ir pieaudzis līdz 4,2 % — “gandrīz noapaļojot līdz 4,3 %”. Ziņojumā bija iekļauti arī iepriekš publicēto datu labojumi, kas liecina, ka darbavietu skaita pieaugums pēdējo trīs mēnešu laikā strauji palēninājās līdz vidēji 35 000 darbavietu mēnesī.
“Tas ir krietni zemāk par mēreno tempu, kas bija vērojams gada sākumā, iespējams, ievērojamas darbaspēka pieprasījuma samazināšanās dēļ,” sacīja Boumena. “Manā ekonomisko prognožu kopsavilkumā ir iekļauti trīs samazinājumi šim gadam, kas atbilst manai prognozei kopš pagājušā gada decembra, un jaunākie darba tirgus dati apstiprina manu viedokli.”
Federālajai rezervju sistēmai šogad ir paredzētas vēl trīs politikas sanāksmes — septembrī, oktobrī un decembrī. Ekonomisti parasti norāda, ka ikmēneša darbavietu pieaugums 100 000 atbilst stabila darba tirgus situācijai, lai gan, ņemot vērā ievērojamo imigrācijas samazināšanos kopš prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa sākuma janvārī, šis skaitlis, visticamāk, ir mazāks.
Boumena pilnīgs atbalsts likmju samazināšanai notiek laikā, kad Tramps turpina spiest FRS uz vieglāku politiku, kā viņš to darījis visu gadu. Pašlaik tiek meklēts FRS priekšsēdētāja Džeroma Pauela, kura pilnvaru termiņš beidzas maijā, pēctecis, un tiek apsvērti vairāki kandidāti, tostarp Boumena kolēģis Kristofers Volers. Boumena sestdien paziņoja, ka FRS jūnija sanāksmē viņa ir sākusi argumentēt par likmju samazināšanu jūlijā.
Tramps ir paziņojis, ka jaunākie nodarbinātības dati ir “viltoti”, un neilgi pēc ziņojuma publicēšanas atlaida Darba statistikas biroja komisāru.
Boumena atkārtoja savu ilgstošo viedokli, ka lielas pārskatīšanas liek viņai būt piesardzīgai attiecībā uz pārāk lielu signālu uztveršanu no darba tirgus ziņojumiem, taču sestdien viņa teica, ka uzskata, ka “jaunākās ziņas par ekonomikas izaugsmi, darba tirgu un inflāciju atbilst lielākiem riskiem mūsu divkāršā mandāta nodarbinātības pusē”.
Viņa teica, ka jaunākie inflācijas dati ir arī vairojuši viņas pārliecību, ka Trampa administrācijas tarifi neradīs ilgstošu inflāciju.
Izslēdzot preču cenu pieaugumu, kas saistīts ar tarifiem, pamatinflācija ir “daudz tuvāka” FRS 2% mērķim nekā oficiālais rādījums 2,8% jūnijā, pamatojoties uz pamata personīgā patēriņa izdevumu cenu indeksa 12 mēnešu izmaiņām.
Trampa administrācijas politika, tostarp nodokļu samazināšana un deregulācija, visticamāk, kompensēs jebkādu ekonomisko kavēkli vai cenu ietekmi no importa nodevām, sacīja Boumena.