Ārvalstu strādnieki ir palīdzējuši padarīt Spānijas ekonomiku par apskaužamu industrializētajai pasaulei, pat ja citviet Eiropā un ASV pieaug pret imigrāciju vērsts noskaņojums.
“Bonērija nebūtu iespējama, ja nebūtu citu valstu cilvēku, kas šeit ir ieradušies strādāt. “Mums jābūt viņiem mūžīgi pateicīgiem,” nesenās vizītes laikā aģentūrai The Associated Press sacīja uzņēmuma cilvēkresursu vadītājs Ksavjers Moreno.
Ārvalstu darbaspēka piesaiste palīdzēja Spānijas ekonomikai pieaugt par aptuveni 3% pagājušajā gadā, sagraujot eirozonas vidējo rādītāju par 0,8%, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati.
Tas arī pārsniedz ASV izaugsmes tempu par 2,8%, saskaņā ar OECD prognozētajiem datiem, kuros prezidents Donalds Tramps ir apņēmies slēgt robežas un deportēt imigrantus, kas valstī uzturas nelegāli.
Gandrīz pusi no visām darbavietām aizpilda ārvalstīs dzimuši darbinieki
Spānijas Sociālās drošības un migrācijas ministrija paziņojusi, ka 45% no visām kopš 2022. gada izveidotajām darbavietām ir aizpildījuši aptuveni pusmiljons jaunu ārvalstīs dzimušu darbinieku. Gandrīz 3 miljoni ārzemnieku šobrīd veido 13% no valsts darbaspēka.
“Mums bija divi veidi, kā tikt galā ar izaicinājumu,” ministre Elma Saiza sacīja AP. “Lai Spānija būtu slēgta un nabadzīga vai atvērta un pārtikusi valsts.”
Pedro Aznars, ekonomikas profesors no Esade biznesa skolas Barselonā, sacīja, ka ārvalstu strādnieku pieplūdums ir palīdzējis Spānijai iet daudz labāk nekā Vācijai, tradicionālajai Eiropas ekonomikas dzinējspēkam, kuras ražošanas nozare ir krīzes situācijā.
Spāniju virza pakalpojumi, jo īpaši tās plaukstošais tūrisma sektors. Ārzemnieki parasti strādā ar zemāku atalgojumu, ko daudzi spāņi nevēlas. Un, lai gan Spānija uzņem mazāk patvēruma meklētāju nekā citas Eiropas valstis, tai ir reta iespēja piesaistīt miljoniem ekonomisko migrantu no Dienvidamerikas, kuri, pateicoties kopīgajai valodai, ātri iekļaujas Spānijas darba tirgū un sociālajā struktūrā.
Gandrīz viss Spānijas iedzīvotāju skaita pieaugums kopš COVID-19 ir saistīts ar imigrāciju, un 2022. gadā ieradās 1,1 miljons cilvēku, liecina Spānijas Bankas dati. Jaunpienācējiem tas tiek piešķirts novecojošās valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas uzturēšanai, kas ir izplatīts izaicinājums citās Eiropas valstīs.
Banka norādīja, ka 85% no 433 000 cilvēku, kas pērn laika posmā no janvāra līdz septembrim atraduši darbu, ir dzimuši ārvalstīs.
Atkāpjoties no pretmigrācijas tendences
Visā Eiropā pret migrantiem vērstā noskaņojuma pieaugums ir veicinājis galēji labējās politiskās partijas. Spānijā ir arī pieauguši pretmigrācijas politiskie spēki, kas koncentrējas uz neatļautu migrāciju no Āfrikas un islāma valstīm, taču viņi nav spējuši tik dziļi uzspiest savu stāstījumu.
Latīņamerikāņi ir veidojuši lielāko daļu imigrantu, kas ieradās legāli. Saskaņā ar jaunāko tautas skaitīšanu 2023. gadā Spānijā legāli dzīvoja vairāk nekā 4 miljoni Latīņamerikas imigrantu.
Sociālistu premjerministrs Pedro Sančess ir aizstāvējis legālo migrāciju, pievēršot uzmanību tās ekonomiskajiem ieguvumiem. Spānija pievienoja aptuveni 458 000 atļauto imigrantut gadā, liecina Nacionālā statistikas institūta dati.
Lai gan 31% nāk no citām ES valstīm, vadošās izcelsmes valstis ir arī Maroka, Kolumbija, Venecuēla, Ķīna, Peru un Ukraina. Jaunpienācēji bieži vien veic pakalpojumus, celtniecību, lauksaimniecību, makšķerēšanu un mājas kopšanu un uzkopšanu.
Novecojošai Spānijai nepieciešami darbinieki
Sociālās pārmaiņas Spānijā ir atvērušas darba tirgu jaunpienācējiem, neradot dramatisku sociālo spriedzi, neskatoties uz hroniski augsto bezdarba līmeni 10,6%.
Spānijas Banka lēš, ka novecojošai Spānijai nākamajos 30 gados būs nepieciešami 30 miljoni imigrantu darbspējīgā vecumā, lai saglabātu līdzsvaru starp darbiniekiem un pensionāriem plus bērniem.