2018. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,13 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,0 % vairāk nekā 2017. gada aprīlī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3 % un importa vērtība – par 11,0 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Aprīlī Latvija eksportēja preces 985,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,14 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,3 % līdz 46,3 %.
Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 8,41 miljardu eiro – par 613,9 miljoniem eiro jeb 7,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,85 miljardus eiro (palielinājums par 317,5 milj. eiro jeb 9,0 %), bet importa – 4,56 miljardus eiro (pieaugums par 296,4 milj. eiro jeb 7,0 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli eksporta vērtība bija par 10,0 % un importa par 5,4 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 2,9 %, bet importa samazinājās par 2,0 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada aprīli:
– koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 36,5 milj. eiro jeb 24,4 %,
– augu valsts produktu eksports lielāks par 23,1 milj. eiro jeb 48,9 %,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 15,3 milj. eiro jeb 29,3 %,
– pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 15,1 milj. eiro jeb 22,3 %,
– dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 4,0 milj. eiro jeb 10,6 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2018. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada aprīli:
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 25,4 milj. eiro jeb 11,6 %,
– parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 18,1 milj. eiro jeb 21,2 %,
– pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 16,8 milj. eiro jeb 20,9 %,
– augu valsts produktu imports lielāks par 14,1 milj. eiro jeb 29,9 %,
– minerālproduktu imports mazāks par 2,0 milj. eiro jeb 2,2 %.
Aprīlī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,1 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,7 %), Vācija (7,9 %) un Zviedrija (7,8 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,3 %), Polija (9,1 %) un Igaunija (7,9 %).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā aprīlī veidoja 8,7 %, bet importā – 6,4 %.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2018. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 21,4 milj. eiro jeb 95,8 %. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 11,8 milj. eiro jeb 65,1 %.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa palielināšanos 2018. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu importa pieaugums par 5,1 milj. eiro jeb 42,6 %. Tajā pašā laikā minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 13,0 milj. eiro jeb 73,5 %.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama CSP datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība”.